izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemPie bērnības ezera
Stāvu pie bērnības ezera
un metu oļus kā viņās dienās.
Varbūt gribu iznīcināt
savu attēlu ezera spogulī?
Nevarēdami lidot,
kā ievainoti putni tie
nokrīt, sasitot spoguli
lauskās. Bet tikai uz mirkli.
Tagad es zinu, kāpēc
šurp nācu. Nācu klusuma
valodu mācīties.
/dzejoļa autors Valdis Krāslavietis/
