izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemTev izkrīt no rokām pudele
Tava meita no lauskām būvē sev pili.
Drēbes piesūcas vīna un viņa visu mūžu tā smaržos –
Pēc kņadas, asinīm un rūgtuma.
Neviens tavu princesi neredzēs,
Izelpa glāstīs šo namu.
Ikviens viņas kliedziens vai lūgums –
Ar pirkstiem uzrakstīts uz pils sienām –
Tūlīt aizrasos.
Vien pēc tam,
Kad būsi drošs –
Viņas balss un augums ir sadrupuši –
Tu savāksi lauskas no zemes un norīsi tās –
Savas meitas vienīgo patvērumu.
/dzejoļa autors Liene Rūce/
