izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemTu teici, ka bruģis ir auksts?
Kad saule pielej zemes virsmu,
Ar siltiem glāstiem tā silda to visu.
Kā maigumu baltu, tā pieglauž ik virsmu,
Pat akmens aukstumu kausē ar vizmu.
Pielej tā siltumu asins stīgās,
Ik katrās miesās – gan cietās, gan mīkstās.
Tā ieaijā maigumu visās lietās,
Pat arī dažās lietainās dienās.
Ik lapa tad iesilst, ik rasas piliens,
Pat Vecrīgas bruģis tad karstumā iesvilst:
Tu pārdomā vēl, kad reiz sacīsi sev,
Ka akmens ir auksts un bruģis ir salts…
/dzejoļa autors Rita Andzane/
