* * *
es kādreiz Tevi mīlēju.
bet kādreiz ir tik sens,
pat senāks par septiņiem pasaules brīnumiem.
mūsu mīlestība bija
pirmais pasaules brīnums.
tagad to ir tūkstošiem,
tikai tos vairs neskaita
tālāk par septīto.
bet mūsu brīnums
tagad ir bruģis
Vecrīgas mazajās ielās,
kuru mīdam mēs paši
un tie citi,
kas rada tūkstošiem
jaunus pasaules brīnumus.
/dzejoļa autors Kristīne Podniece/