* * *

es kādreiz Tevi mīlēju.
bet kādreiz ir tik sens,
pat senāks par septiņiem pasaules brīnumiem.

mūsu mīlestība bija
pirmais pasaules brīnums.
tagad to ir tūkstošiem,
tikai tos vairs neskaita
tālāk par septīto.

bet mūsu brīnums
tagad ir bruģis
Vecrīgas mazajās ielās,
kuru mīdam mēs paši
un tie citi,
kas rada tūkstošiem
jaunus pasaules brīnumus.

/dzejoļa autors Kristīne Podniece/


1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
Janek, 21.08.2011. 14:46:01 (ip:212.131.192.118)

Skaists Dzejolis bet taja pasa laika pildits ar lielam skumjam un ceribam ka sis Dzejolis aiznesis prom visas sapes no sirds prom bet sirds sapes ir ka ziema - vasara pienaks tapat ka sirds sadzis bet vienmer uz muzigiem laikiem retas sirdi paliks kuras liks par sevi manit tu nekad nespesi retam izdziest, vienigais ko mes varam darit ir pienemt vinas Jo lai nu kada pieredze ta butu bet ta ir dala no musu dzives.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Ieskaties arī
Nosūti puķu sveicienu!
Nosūti puķu sveicienu!

Pantiņi par mīlestību
Horoskopi