Ja spētu

Ja spētu tevi satikt
Kaut uz mirkli
Vien sekundi
Laika okeānā.

Kaut piķa melnā tumsā
Tu pludmalē
Paietu man garām.
Tavā sejā
Es atgūtu sevi.

Bet tā nenotiek...
Un mēs esam kā bākas,
Kuru gaismas stari
Slīd viens otram garām
Dienu pēc dienas.

/dzejoļa autors Gunita Boka/

10 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Plīdža komentēja 11.08.2009. 08:17:58

dzejolis, kas raksturo manas pašreizējās izjūtas jūtu pasaulē! paldies par šīm rindām*

Ali6a komentēja 09.09.2009. 16:41:48

Tu esi neaprakstāmi skaistu dzejoli uzrakstījusi, Gunta! Patiesi vārdi un lasot šo dzejoli man skrēja skudriņas. Tiešām brīnumskaisti!!

laura (engelits1107

inbox.lv) komentēja 13.10.2009. 15:32:56

paldies par šīm jaukajām rindām, man ļoti patīk

anna komentēja 14.10.2009. 15:38:44

vnk dieviigs dzejoliitis....

Es komentēja 07.12.2009. 18:13:26

Smuki..

daina (pecis74

inbox.lv) komentēja 14.02.2010. 06:51:23

Aizkustiošas rindas! Tā turpināt! Mums,romantiskām būtnēm iesilda sirdi..

Martins (Plake10

inbox.lc) komentēja 18.03.2010. 20:38:03

Mammai ko iemacities un noskaitiit ir tiiri sirsniigs. :)

bīnīte komentēja 25.07.2010. 13:52:40

Patiess dzejolis.
Atspoguļo manas patiesās sajūtas .. :)

sauliite komentēja 28.09.2010. 14:19:33

Dzejolis patiešām aizkustinošs, jau ar pirmo rindiņu uzrunāja!
patiešām lielisks :)

Alberts (Alberto4

delfi.lv) komentēja 13.09.2011. 21:51:17

perfekts dzejolis nav vardu vienkarši

Komentāra pievienošana