Kaķēns

kā mazs, jauks kaķēns
ar brīnumaini mīļu skatu
ar maigu,vēl mīkstu spalvu
ar mīkstiem nadziņiem,
kas vēl tik maigi skrāpē
un slapju rozā purniņu
pa dzīvi klunkurē,

mazām austiņām, kas visu sadzird
bet vēl ļaunus vārdus nedzird
varbūt dzird,
bet nezin...
ar mazu dvēselīti,
kas jaunumus gaida,
visu ļauno projām raida..

kas paklausīgi vārdus uztver
tavu austiņu naktī satver
un murrā kokles stīgu nomierinošajās skaņās
tad apņem miers un pilnības sajūta.

tik mazs, ka rokās bailes ņemt
ka nesaspiež!
šo brīnumaino
šķīstības un maiguma etalonu..
Tevi.

/dzejoļa autors Ivars Melecis/