* * *
man vienalga, ka ir rīts,
vai vakars un saule spīd,
varbūt aiziet laiks,
mēs to nemanām.
man vienalga, ka ir diena
vai nakts, kas vieno mūs,
varbūt sapņi slīd,
kamēr atkal zvaigznes krīt.
man vienalga, ka esam kopā,
vai brīdis - tukšums kluss,
varbūt laime kopā tur
kad sūnās ļaudis uguni kur.
/dzejoļa autors Kristīne Podniece/