izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemMazais velniņš
Mana sirds saviļņojas
Ikreiz, kad redzu tevi.
Manī mostas mazs velniņš,
Kurš parunāt nevar,
Jo viņu tu nobūri.
Šis mazais velniņš zina,
Kas Tu esi par putniņu.
Mīļš, jauks, starojošs putniņš,
Kurš ceļo viens pats.
Tik mazais velniņš ir atšķirīgs
Nejauks, spītīgs un nemierīgs.
Tu viņu nobūri
Un padarīji par sasalušu,
Jo vārdos pateikt
Kā viņš jūtās,
Velniņš nespēj.
Ar viņu kaut kas notiek
Kaut kas mīļš un viņam nezināms.
/dzejoļa autors Dina Lukovksa/
