izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemMelot sev
Kā nodeldēts vārds un noskrandis apģērbs
Apkārt ir nonēsāts mans gods.
Un velti ir liegties, un strīdēties par taisnu tiesu,
Kad raugoties uz sevi, es tikai šaubas viešu.
Ticība mana, sev un citiem
Ir izgaisusi kā viegla sapņu atblāzma
Un velti es tiecos pēc atzinības tavas,
Jo maldīgi tu pieņem cita viedokli par savu.
/dzejoļa autors Leina Markevica/
