dzejolis.lv > Dzejoļi par mīlestību > Mēs ar cilvēciņuizdrukā dzejoli izdrukā dzejoli
Ietvīto ietvīto dzejoli
pievieno facebookā pievieno facebookā
iesaki draugiem iesaki draugiem

Mēs ar cilvēciņu

Mēs abi ar cilvēciņu
esam kā zvaigžņu puduriņi:
kad aiziet saule - tiekamies,
kad mostas blāzma - šķiramies.

 Naktī ar ilgu lukturiem
klīstam pa tumšajiem plašumiem.
Satiekam ceļā
zilus vītolus.
Zem tiem pin eņģeļi
sapņu vainagus.

Zem zilajiem vītoliem
apstājamies
un prasām, ko dara
pats sapņu dievs?
- Sapņu dievs vītola zaros snauž...
Bet enģeļi klusiņām
matos mums mirdzošus vaiņagus sprauž...

Vītola zari sakustas -
laikam pats sapņu dievs pamostas!
Strūklās birst zilas uguntiņas,
uz rokām, uz pleciem paliek mums viņas...

Mēs abi ar cilvēciņu
aizejam kā zvaigžņu puduriņi...

/dzejoļa autors Fricis Bārda/


3 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
vecpuisis komentēja 21.01.2009. 18:04:45

vnk. super ljoti labs dzejolis

Dace (zakitis914@inbox.lv) komentēja 07.05.2009. 17:54:31

skaists dzejolitis

juxis komentēja 15.11.2010. 15:45:03

Superīgs dzejolis

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





Ieskaties arī
Nosūti puķu sveicienu!
Nosūti puķu sveicienu!

Pantiņi par mīlestību
Horoskopi