Nevar tā
Nevar tā.
Aiziet klusējot.
Tikai paspiežot roku –
Mani mulsinot.
Debesīs gaist
Kaut kas no šodienas
Sajūsmas.
To lielie mākoņi
Apsedz maliņu
Smaidošās burvības.
Nevar tā,
Pavisam bez vārdiem
Rokas pie lūpām man likt
Un klusēt.
To nevarēs atkārtot.
Tūlīt tas garām ies.
Mirklis, ko gribās aizturēt,
Lai paspēt
Vēl pateikties...
/dzejoļa autors Ilona Vasiļjeva/