Princese vārdā Ticība

Neskrien prom no manis šonakt,
Mana princese mīļā, kārotā;
Neļauj baisā naktī nosmakt,
Maniem sapņiem, mīļotā

Atzīstos, man sirdī zogas
Bailes saltās, ledainās;
Ļaunas domas pie manis dodas,
Tās aizdzen līksmes svelmainās

Negribu es tumsā zaudēt
Gaismu tavu svēto, spēcīgo;
Gribu priekā skaļi plaudēt:
Par to, ka kāvu sevī grēcīgo

Tavām princeses lūpām piemīt spēks:
Skūpsti viegli, mitrinoši;
Jūtot tos, ir daudz kas dzēsts:
Nemiera skices stindzinošas

Alkstu tavas elpas šonakt,
Tava dzīvība mani – brīnums brīnumā;
Tava elpa var no manis zemi norakt,
Manas dienas netaps kapa klusumā

/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

3 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

gv komentēja 08.07.2009. 12:21:21

Tas ir dzejolis par laimi. Laime ir skaista un tāpēc arī attēlota kā princese

kristīne (3623252

inbox.lv) komentēja 23.07.2009. 14:24:23

labi dzejoļi.paldies.

kj (fkh) komentēja 25.09.2011. 13:34:48

lol

Komentāra pievienošana