izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemPūku valsis
Mans ziediņš, mana puķe,
Sapnī mīļi tevi uzrunāju,
Pavasara smaržas pilnā pļavā,
Kura iedvesmu manī modināja
Es smaidīju, tevi uzlūkojot,
Un gaisa skūpstus tev sūtīju;
Tie pienenes ap tevi sapūkoja,
Savā vieglumā un jūtīgumā...
Es čukstēju, tavas plaukstas sildot,
Mīļus nieciņus par miglu pie jūras;
Tai iestājoties, tik es beidzot spēju
Ieraudzīt tavu daili, mana mūza
Tu smaidīji, mūsu sirdis sakļāvās,
Tās pieklusa, lai viena otru sadzirdētu;
Pūkas dejoja valsi ap mums,
Ja tās varētu, tās kā jāņtārpiņu naktī mirdzētu...
Tu vēlējies man ko sacīt ar kautru smaidu,
Bet rīta smarža pamodināja no sapņa mani;
Un brīnumā skatienu plaukstā raidu...,
Tur pūkas pāris, atpūšas pēc valša
/dzejoļa autors Guntis Vāveris/
