Un tu atkal nevarēji

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts.

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka tu nāksi tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev tai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma tev un jūta,
Ka es mokos, tevi gaidot viens,
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi,
Ka te sēžu skumjš un vientulīgs, -
Mani draugi tagad - ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts.

/dzejoļa autors Aleksandrs Čaks/

7 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

mikus komentēja 21.09.2009. 15:04:40

maan paatiikk

linduc komentēja 28.11.2009. 20:52:30

man ar

Rihards (klin4uks

inbox.lv) komentēja 13.08.2010. 21:26:31

Dievinu šos vārdus ,tāpat kā Čaka vārdus "Vijolnieks"

trakais (ilgvars2

inbox.lv) komentēja 29.04.2011. 17:24:13

Čaks, tā ir mana dzīves būtība. Neviens neko labāk nepateiks, kā Čaks vai Remarks. Dievinu Čaka dzeju . neko labāku neesmu saticis.

Negrītis (krekeritis4

inbox.lv) komentēja 21.09.2016. 15:38:00

Sātīgs dzejolis , sulīgs

Lienīte (lienitekokosrieksts

mail.su) komentēja 21.09.2016. 15:41:09

Man sis dzejolis liekas slikc xDD ludzu izdzesiet

Janis Liepa (janisliepa2005

inbox.lv) komentēja 21.09.2016. 15:44:32

Tiesam laps, ucilka deskmit ieliks !!!

Komentāra pievienošana