Vīzija naktī

Viņa bija te . . . Es jutu
Viņas elpas pieskaršanos
lt kā vieglu jūras putu
Nemierīgo viļņošanos.

Tad es saucu, pēkšņi juzdams,
Kurp ik skaņu vēsma aiznes,
Un no jauna viss bij klusu.
Gaisos mirgoja tik zvaigznes.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/

0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Komentāra pievienošana