Krakš

Mēnessnaktī slinki bradā lausks
Un gurdi gurkstot grimst zem viņa soļiem sniegs.
Pie pakšķa zveļ ar cirvi baļķi −− krāks! −−
Un soļo nesteigdamies tālāk.

Pie manis pienācis, viņš uzpūš ledus elpu −−
Nozib −− krakš −− kā koks −−
Vienaldzīgi aizgurkst soļi.

/dzejoļa autors Valdis Nora/

7 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

liva (livasalinainbox.lv), 22.03.2010. 09:46:40 (ip:91.200.67.17)

divains

Anna (marijapukeinbox.lv), 11.12.2010. 06:57:40 (ip:85.254.25.231)

Forši dzejoļi;D

rolands (ronde6inbox.lv), 13.12.2010. 16:26:39 (ip:87.246.157.52)

jocīgs pēc iskata un lasot

Anna, 07.12.2014. 08:09:13 (ip:78.84.153.173)

Forsi dzejoli

^aiva livija (aivalivijainbox.lv), 15.12.2014. 19:21:19 (ip:83.178.206.39)

gruti saprotami vardi

anna (annemarija pukite.), 14.12.2016. 20:24:49 (ip:78.84.228.237)

Jauki

Kristaps (Kristapsvoitjulsinbox.lv), 14.12.2017. 16:20:44 (ip:87.110.44.10)

Tenav vai esi stagajis ziema

uz ziņu sarakstu