Krakš

Mēnessnaktī slinki bradā lausks
Un gurdi gurkstot grimst zem viņa soļiem sniegs.
Pie pakšķa zveļ ar cirvi baļķi −− krāks! −−
Un soļo nesteigdamies tālāk.

Pie manis pienācis, viņš uzpūš ledus elpu −−
Nozib −− krakš −− kā koks −−
Vienaldzīgi aizgurkst soļi.

/dzejoļa autors Valdis Nora/

7 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

liva (livasalina

inbox.lv) komentēja 22.03.2010. 09:46:40

divains

Anna (marijapuke

inbox.lv) komentēja 11.12.2010. 06:57:40

Forši dzejoļi;D

rolands (ronde6

inbox.lv) komentēja 13.12.2010. 16:26:39

jocīgs pēc iskata un lasot

Anna komentēja 07.12.2014. 08:09:13

Forsi dzejoli

^aiva livija (aivalivija

inbox.lv) komentēja 15.12.2014. 19:21:19

gruti saprotami vardi

anna (annemarija pukite.

) komentēja 14.12.2016. 20:24:49

Jauki

Kristaps (Kristapsvoitjuls

inbox.lv) komentēja 14.12.2017. 16:20:44

Tenav vai esi stagajis ziema

Komentāra pievienošana

Krakš

Ieskaties arī