



Krakš
Mēnessnaktī slinki bradā lausks
Un gurdi gurkstot grimst zem viņa soļiem sniegs.
Pie pakšķa zveļ ar cirvi baļķi −− krāks! −−
Un soļo nesteigdamies tālāk.
Pie manis pienācis, viņš uzpūš ledus elpu −−
Nozib −− krakš −− kā koks −−
Vienaldzīgi aizgurkst soļi.
/dzejoļa autors Valdis Nora/