Dzejoļi par rudeni
Uz bērnu dārzu /2
Ir mazliet neveikli
Un nedaudz bailes māc -
Kā būs? Vai samīļos?
Vai laipni uzrunās?
Es skolotājai sniedzu
Ziedus krāsainus,
Un dzirdu,
Māmiņa man teic: ,,Viss labi būs”.
Man pretī siltas acis noraugās,
Un, maigi noglāstot, teic klusi: ,,Nāc...”
Steidz jaunie draugi mani jautri sagaidīt,
Nu zinu - jutīšos te gaidīts katru rīt.
Septembris /4
Starp asteru krāsainiem ziediem
Uzplaukst septembra smaids,
Kopā ar labiem draugiem
Aizsteidzas laiks.
Tikšanās sajūtu plūsmā
Tik ļoti vēlamies būt,
Ar katru mirkli un vārdu
Vienoti kļūt.
Skolotāju sejās
Saulaini rotājas smaids,
Novēlot, lai ik dienu
Krāsaini aizrit laiks.
Par mīlestību siltajos rudens vakaros /27
Rau, skaties
Kļavas lapas savijušās
Bet kādi ir apmaldījušies
Uz netālu svaigā bruģa.
Kāds kastanis pavīd zālē
Kāda vēl nenosārtojusies lapa krīt
Bet kāds lolo
Kuri tur rokās mazo dvēselīti??
* * * /29
Rudens kailās ēnas
pārtop neizbēgamā siluetā
uz drūmajām ielām
un vēsajiem bruģiem.
Kaut lapu sārtums
vaigos reti klīst.
Un plato smaidu
mums pietrūks drīz.
Tas jau ir sācies!
Peļķēs bridīsim
un lapu kaudzēs kritīsim.
RSS |
Kontakti |
Lapas karte
