Ziemassvētku dzejoļi
Ziemassvētkos /72
Ziemassvētku jūtas,
Neizteicamās,
Pildiet visas sirdis
Pilīs, būdiņās!
Ziemassvētku līksma,
Debess sūtītā,
Apmeklē tu visu,
Kas mīt skumībā!
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Lauriņai Ziemassvētkos /39
Silti vārdi no siltas sirds
šovakar lai sasilda tevi;
Svētku vakars, gaidīts ilgs
Lai iedvesmo ar smaidu tevi
Sapņi lai par īstenību kļūst
Vakarā, kas ar mīlestību pildīts
Svētku aura lai tevī plūst
Sirdī ik stūris lai tiek sildīts
Piparkūku smarža saldā
Piepilda lai mājas mīļās;
Svētku mielasts, kas celts galdā,
Baudā notiesāts lai tiek...
Kaut ar sniega sega baltā
Top plānāka gadu no gada;
Tomēr lai top Tev balti
Svētki, kas šis rindas rada....
Svētā vēstnese /18
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Tu esi mani Ziemassvētki /19
Nolaižas uz skropstām
Sniega mežģīnēm klāts rīts -
Mazliet spītīgs un drusciņ greizsirdīgs
Sagriež miegu citrona šķēlēs
Es atveru acis -
Cik tumšs!
Lūdzu, uzkavējies!
Mana gaisma ir tavas acis,
Tu esi mani Ziemassvētki.
Mēs saglabājam tradīciju smieties
Un ragavās velkam sev līdzi bērnību,
Konfekšu papīriņus un mandarīnu mizas.
Nekas neko neaizēno.
Tu salabo manu spogulīti,
Un redzu, ka esmu tu kā iepriekš,
Tikai tu redzi nedaudz citādāk mani.
Ziemassvētku noskaņās /73
Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.