Ziemassvētku dzejoļi

Svētvakars /33

Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk.
Baltais miers kā zvaigžņu klājiens
Svētā mirdzā starot sāk…

Baltais miers pār dziļām sāpēm
Neredzamu gaismu auž;
Cauri likstām darba rūpēm
Dvēsle to kā glāstu jauž.

Liegā melodijā plūstot
Svētvakara zvani slīd
Un par svētu gaismu kļūstot
Baltais miers tur zvaigznēs spīd.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ziemassvētku prieks /13

Ar baltas sveces liesmu
vēstules es rakstu
Tiem, kuri ciemos atnāks,
tiem, kas neatnāks.

Visgarākā būs manām bērnu dienām,
ik mirklis zvaigznēm apsēsts,
ziedēs mirdzošāk.

Vismīļākā būs zaļam egles zaram,
pie mana loga klauvē
gārša, mētrājs, sils,
Ar ziemas putna dziesmu
sirdī gaisma ienāk,
Kad baltos cimdu rakstos
ziemas vakars silst.

Ar daudzu sveču liesmām
vēstules es rakstu,
Būs pastnieks – ilgi sauktais
Ziemassvētku prieks,
Vēl dažas nepabeidzu,
iesāk debess dziedāt
Un zemei rokās baltas brīnumsveces liek.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es palūgšu baltajam enģelim /51

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Kā pastkartē senā /16

Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,

Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.

Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,

Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Kad pamodīsies nakts /6

Kad pamodīsies nakts,
es noticēšu,
ka kaut kur baltiem rakstiem
gaiši logi zied,

un Ziemassvētku eņģelītis
pa piesniguša meža taku
stabulēdams iet.

Kad pamodīsies nakts,
es atcerēšos,
kā ziema laukus noklāj
siltām villainēm
un debesis zilzilās naktīs
ir pilnas sārtām dzērvenēm.
Kad pamodīsies nakts,
es uzgleznošu
sniegbaltus laukus meža ielokā,
un iešu pie šīs gleznas ciemos
kā rūķis brīnumpasakā…

Atvērt dzejoli jaunā lapā...