Ziemassvētku dzejoļi

Šonakt savas durvis neaizver /14

Cerībām - zaļas egles sīkstumu,
Darbiem - dvēseles mūžību,
Domām - Ziemassvētku sniega baltumu!

Šonakt savas durvis neaizver
Ielaid debess atspīdumu telpā
Šonakt atnāks eņģels kluss
Sasildīties tavā siltā elpā

Varbūt viņš tev vēsti atkārtos
Kuras skaistums dziesmās skan un zvana
Un tev blakus stāvot zīmi dos
Svētās stundas jaunai atnākšanai

Tad varbūt viņš pats par gaismu kļūs
Saplūzdams ar gaismu debess telpā
Kad tā nosalušie spārni būs
Sasiluši tavā siltā elpā

Šonakt savas durvis neaizver.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es ticu mūžīgai apsnigšanai /19

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Kluss... /13

Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieverot acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.

Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ziemassvētku dzejolis 2 /26

Pār galvu zaļas egles slienas
Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs
Te rūķi vada savas dienas
Un sūnas savām gultām plēš

Pa kokiem vāverītes lēkā
Tur savā alā āpsis snauž
Tik sīlis skaļā balsī brēkā
Kad redz kā zaķis krūmus grauž

Te vienā mirklī sasnieg sniegi
Caur pārslām ziemeļbrieži trauc
Tiem kamanās ir ziemas prieki
Un maisos dāvanu tur daudz

Ja sanāk iet tev viņiem pretim
Ar savām acīm redzēt to
Tad jautā droši sala tētim
Ir viņam viss, ko iekāro

Tur rūķi eglītēs šai naktī
Dedz svecītes un priecājas
Tie, saņēmuši dāvaniņas
Līdz rītam mežā līksmojas

Kad beigsies nakts un saule ausīs
Būs kluss un mierīgs ziemas rīts
Pat sniegā neredzēs vairs pēdas
Jo būs viss balts un notīrīts

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga /40

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...