Dzejoļi par dzīvi
Lietus /14
Melnā tēja, tumšās debesis,
Sirds siltums un skanīgās dziesmas..
Mīļie vārdi, ģimene..
Viss, ko var vēlēties.
Kaut vai negaiss pa āru ņemas,
Esi blakus saviem mīļajiem. Nekas cits kā lietus
Mūs satuvina mūsdienās. Aizdomājies, kas ir ģimene...
Lietus, kas mūs saved pie savējiem.
Lietus, kas problēmas aizskalo.
Lietus... Rudens vēstnesis.
Ja es varētu /13
Ja es varētu.
Es pasauli rokās saņemtu
Un noglāstītu.
Ja es varētu.
Es prieku mētātu,
Kā rudens lapas mētā.
Ja es varētu.
Es mīlestībā dalītos,
Kā Dieva maizē dalās.
Ja es varētu.
Es bēdas noslaucītu,
Kā sētnieks ielas slauka.
Ja es varētu.
Es visus savienotu
Ne šķiru, kārtu, tautību, ne rasu
Ne kā vairs nebūtu.
Tik dvēseles, kas sevi
Un citus saprast spētu.
Tumsa /4
Tumsa nav mūžīga,
Tā skauj tevi no visām pusēm,
Bet pietiks ar vienu gaismas staru,
Lai saprastu, ka nakts nav bezgalīga.
Nepierodi pie tumsas.
Tā nemanāmi tevi pazudinās,
Sagraus cerības un sapņus,
Atņems nākotni un tevi pašu.
Nebaidies no tumsas,
Jo bailes mūs ieskauj melnumā.
Baidies neredzēt gaismu,
Jo tā notur tevi siltumā.
Amazones stāsts
Tu teici, ka vienīgi caur sāpēm dzimst lietas:
Tās, kuras burvīgas,
Tās, kuras lielas.
Bet cik gan šo sāpju viens cilvēks var nest?
Mūžīgi teiksi?
Vai nav par daudz vienam?
***
Spēsi! – tu attrauci liegi, ar kvēli,
Spēsi, TU viena ik dienu tās nest!
Tam dodu es ticību, spēku un degsmi,
Jo ikdienas rūpēs tās glābiņš būs tavs.
Tu cīnīsies, pakļausi, iesi līdz galam,
Līdz pilnīgam, skaujošam ķermeņa salam.
Pietiek! /11
Pietiek!
Mans statuss - off.
Meklējiet mani...
Dzīvē.
To saku ikreiz,
Kad vilties liek
Un asaras līst
Kā dzīvē...