Dzejoļi par dzīvi

Ja es varētu /13

Ja es varētu.
Es pasauli rokās saņemtu
Un noglāstītu.

Ja es varētu.
Es prieku mētātu,
Kā rudens lapas mētā.

Ja es varētu.
Es mīlestībā dalītos,
Kā Dieva maizē dalās.

Ja es varētu.
Es bēdas noslaucītu,
Kā sētnieks ielas slauka.

Ja es varētu.
Es visus savienotu
Ne šķiru, kārtu, tautību, ne rasu
Ne kā vairs nebūtu.
Tik dvēseles, kas sevi
Un citus saprast spētu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Tumsa /4

Tumsa nav mūžīga,
Tā skauj tevi no visām pusēm,
Bet pietiks ar vienu gaismas staru,
Lai saprastu, ka nakts nav bezgalīga.

Nepierodi pie tumsas.
Tā nemanāmi tevi pazudinās,
Sagraus cerības un sapņus,
Atņems nākotni un tevi pašu.

Nebaidies no tumsas,
Jo bailes mūs ieskauj melnumā.
Baidies neredzēt gaismu,
Jo tā notur tevi siltumā.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Amazones stāsts

Tu teici, ka vienīgi caur sāpēm dzimst lietas:
Tās, kuras burvīgas,
Tās, kuras lielas.

Bet cik gan šo sāpju viens cilvēks var nest?
Mūžīgi teiksi?
Vai nav par daudz vienam?

***

Spēsi! – tu attrauci liegi, ar kvēli,
Spēsi, TU viena ik dienu tās nest!
Tam dodu es ticību, spēku un degsmi,
Jo ikdienas rūpēs tās glābiņš būs tavs.
Tu cīnīsies, pakļausi, iesi līdz galam,
Līdz pilnīgam, skaujošam ķermeņa salam.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pietiek! /11

Pietiek!
Mans statuss - off.
Meklējiet mani...
Dzīvē.

To saku ikreiz,
Kad vilties liek
Un asaras līst
Kā dzīvē...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /3

Viss sabrūk...
Viss pēc kā tiecies,
Viss, kam veltīji laiku,
Kam pakārtoji dzīvi...
Viens mirklis...
...un sāp...

Kliedz, līdz pazūd balss!
Sāpēt nepārstās.
Raudi, līdz bezspēkam!
Sāpes nepāries...

Laiks...
Sāpes ir jāizsāp
Dienu no dienas.

Cerība...
Ir jācer!
Ir jācer, ka sāpes reiz rims.
Ir jācer, lai cik grūti tas būtu,
Ir jācer!

Cerība un laiks...
... lai vairs nesāp!
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...