Dzejoļi par dzīvi

* * *

mēs sēžam un pūtinām kājas vēl pat izstādi neredzējuši
pretī milzīga zemene kuru hipnotizējot apēst
cilvēki ir nedabīgi lieli un apaļi
gatavi skatīties un maksāt latu piecdesmit

es arī tāds esmu
tikai smagākiem zābakiem

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Biļete

Mēs guļam svešās gultās. Dzeram rīta tēju no svešām brokastu krūzēm.
Mēs nevaram būt pirmcilvēki. Mēs vienmēr būsim second hand prece.

Un mēs visi un viņi visi svešās rīta čībās, svešās sienās,
līdz brīdim, kad tiek pārlīmētas tapetes un svešā adrese tiek rakstīta uz aploksnēm
kā sava.

Ieņemam viens otra vietas karuseļos. Tikai biļetes katrs pērkam citā pasaules pilsētā. Citā sekundes simtdaļā.
Katrs ar citu derīguma termiņu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Nogurusi sieviete autobusā /1

Nogurusi sieviete autobusā
salīdzina manu stāvu
ar savas meitas stāvu
salīdzina manas kurpes
ar savas meitas kurpēm

salīdzina manas acis
ar savas meitas acīm
salīdzina mūsu dzīvi
ar pašas dzīvi
salīdzina savu dzīvi
ar nesalīdzināmām sāpēm

autobuss pagriežas
un nonāk pie slēdziena
un nonāk pie slēdziena

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viens no tiem rudeņiem /4

Tā bija viena no tām vasarām
Kad skumjas noved malā apsēsties
Un tu brīvi palaid straumi vaļā

Laiks iztek
Bet tu nesaproti
Pa kuru laiku
Pienāk rudens

Un tu pasaki sev
- Tas ir viens no tiem rudeņiem

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pieradinātāja /5

es strādāju par pieradinātāju.
es pieradinu gultas pie palagiem
tik miltainiem čaganiem
kā vārītas cūku pupas.

 es pieradinu dilles pie zupas
šķūni pie smaržīga siena
un pirtsslotiņas pie dibeniem.
es mēģinu pieradināt
stārķus pie rudens
apšubekas pie groza
un krāsni pie sīpolu virtenēm.

līdz beidzot tā diena nāk
braša un koša
kad dzīve grib mani pieradināt.
drošāk
nāc drošāk

Atvērt dzejoli jaunā lapā...