Dzejoļi par dzīvi

* * * /8

Piekļaujies bērzam un izdzer tā spēku –
Pa lāsei, pa malkam –,
Dzer droši, bērzs neskaudīs,
Vien salapos cerībā zaļā,
Ka zeme tam atkal jaunu dzīvību dos.

Noglāsti putnu un palūdz tam spārnus –
Tos vieglos un stipros –,
Lūdz droši, putns neatteiks,
Jo sapratīs, cik ļoti tev gribas
Mākoni balto cieši pie vaiga sev kļaut.

Uzticies cilvēkam un paņem tā smaidu –
To īsto, ne smīnu –,
Ņem droši, nebaidies, gan jau atdosi,
Tikai varbūt kādā ēnainā brīdī
Tieši tev tas visvairāk būs vajadzīgs.

 

 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viens mirklis /12

Viens mirklis -
Un viss sākas.
Viens mirklis -
Un viss beidzas.

Dzīve ir skaista,
Izbaudīt to vajag,
Jo tā ir tik īsa
Un jo ātri beidzas.

Viens mirklis -
Pazūd it viss.
Viens mirklis -
Un cilvēka nav.

Atmiņas vien paliek -
Tās vienīgās spēj
Turēt dzīvu arī tad,
Ja vairs nav nekā.

Viens mirklis -
Un viņa vairs nav...
Viens mirklis -
Un izgaist vējā viss...
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Večiņa /16

Iet večiņa
Pa pielijušām ielām.
Iet un lādē pasauli
Par savu kroplumu.

Iet večiņa,
Un skaļi lūdz
Pēc mīlestības tādas,
Ko pasaule
Nespēj tai dot.

Iet večiņa
Pa pielijušām ielām.
Jūt sirdī ieduramies
Pasaules naidu.

Iet večiņa
Pa pielijušām ielām
Iet un zaudē
Savu dzīvi sūro.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Aiz mana loga /11

Aiz mana loga
Pasaule cita
Aiz mana loga
Tā liekas tik sveša
Aiz mana loga
Tumsība valda
Aiz mana loga
Kāds asaras kā malku skalda

Aiz mana loga
Tu un es
Aiz mana loga
Tik dažādi mēs
Aiz mana loga
Taisnība katram sava
Aiz mana loga
Jau patiesību saka

Aiz mana loga
Kāds lūdzas un kliedz
Aiz mana loga
Sāpi neaiztiec
Aiz mana loga
Miera nepazīst
Aiz mana loga
Rētas uzreiz nesadzīst

Aiz mana loga
Dusmas plūst kā avotā ūdens
Aiz mana loga
Pareizos vārdus kā pienenes plūc
Aiz mana loga
Laime nenāk viena
Aiz mana loga
Bēdu jūrā palaikam sviesta
Aiz mana loga
Kāds tic un cer
Aiz mana loga
Kāds iesaucas un prieka vārdus laukā sper
Aiz mana loga
Notiek it viss
Aiz mana loga
Sapņu kuģis kā cerības grimst.

Paskaties, paveries apkārt sev
Garām logam nepaej,
Jo līdzās tev tik dažādas, vēl neiepazītas pasaules,
Un līdz ar viņām cilvēku dvēseles.
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Draugs, nepadodies! /5

Pēc neveiksmēm mācēt pasmaidīt
Tik vienkārši un patiesi
Un nebaidīties tālāk iet
Iet, kur tevi sapratīs un laipni uzklausīs
Iet, kur nepaliks kāds vienaldzīgs
Un būs tev vienmēr atsaucīgs
Iet, kur tevi atbalstīs
Un kā savējo sagaidīs

Draugs, nebaidies iet drošāk solī raitā,
Jo vienmēr pa tavām pēdām laime staigā
Draugs, ieklausies sirdī savā
Varbūt tā tev pateiks nākamos soļus priekšā.

Draugs, ieskaties nākotnei acīs
Un nebaidies no tā, ko tā tev parādīs un atnesīs
Draugs, paskaties visapkārt sev
Redz kā viens ar smaidu savu neveiksmi sedz.

Draugs, nepadodies...
Es tevi, lūdzu, nepadodies...
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...