Dzejoļi par mīlestību

Atļauj būt vājai /3

Nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
Tik atļauj būt vājai,
Atļauj kaut vienreiz pateikt: - Es nevaru,
Man vairs neklausa kājas... -

Atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
Tavās rokās tad lieku,
Uz saviem platajiem pleciem
Atnes man mierīgu miegu!

Lai man atkal sapņos nerādās
Gara un lietaina diena,
Kad es, dubļu šļakatām apšļākta,
Brienu pa ceļu viena...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es mīlu tevi /34

Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.

Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl -
Es mīlu tevi.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es zinu /4

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es tevi mīlu /3

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs...
Par ko gan skumt?

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Domu spārni /8

Domu spārnus piešūt sev pie rokām
Zinu, ka sāpēs, bet tomēr

Šķīstu skūpstu nolikt uz Tavām lūpām,
jālido tālu, bet tomēr

Tikai vienu glāstu no Tavām rokām
Zinu, ka sapnis, bet tomēr

Būt Tev cieši blakus, būt ar Tavām domām
Tu tik tālu, bet tomēr

es piešuju domu spārnus pie savām rokām
Līst vientulības asinis, bet tomēr

Alkas būt Tev blakus ir tik kvēlas kā vienmēr

Atvērt dzejoli jaunā lapā...