Dzejoļi par mīlestību

Uz tevi /1

Pār dziļumiem un sienām
Kā apburtas arvien
Caur naktīm un caur dienām
Uz tevi ilgas skrien.

Tās pārcieš balto gūstu
No ziemeļiem kas pūš,
Bet es pats - sapnis kļūstu,
Kam dzīvē smaržas mūžs.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Vai tagad iedomāties varam /4

Vai tagad iedomāties varam
Kā viss tas izbeigsies starp mums?
Ko šodien ticēdami darām,
Tas rīt jau nāves ieguvums.

Bet redzi, - saule aust ik dienu,
Kaut vakars spiež to jūrā krist.
Vai nav tāds liktens arī mīlai:
Te gaiši uzliesmot, te dzist?

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pūku valsis /6

Mans ziediņš, mana puķe,
Sapnī mīļi tevi uzrunāju,
Pavasara smaržas pilnā pļavā,
Kura iedvesmu manī modināja

Es smaidīju, tevi uzlūkojot,
Un gaisa skūpstus tev sūtīju;
Tie pienenes ap tevi sapūkoja,
Savā vieglumā un jūtīgumā...

Es čukstēju, tavas plaukstas sildot,
Mīļus nieciņus par miglu pie jūras;
Tai iestājoties, tik es beidzot spēju
Ieraudzīt tavu daili, mana mūza

Tu smaidīji, mūsu sirdis sakļāvās,
Tās pieklusa, lai viena otru sadzirdētu;
Pūkas dejoja valsi ap mums,
Ja tās varētu, tās kā jāņtārpiņu naktī mirdzētu...

Tu vēlējies man ko sacīt ar kautru smaidu,
Bet rīta smarža pamodināja no sapņa mani;
Un brīnumā skatienu plaukstā raidu...,
Tur pūkas pāris, atpūšas pēc valša

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Intīms pieskāriens /1

Viņš tumšajā valstībā mīt
Un blakus vien mazas zvaigznes spulgo;
Tik vien cik kāda gaisma pār Viņu līst

Viņa gaišajā valstībā mīt
Un blakus mazas zvaigznes silda;
Tā savus pieskārienus nebeidz vīt

Viņš glāstus saņem pār ielejām savām,
Tās dziļas, gaisma tām bijusi sveša;
Mazajām zvaigznēm Viņš čukst par gara alkām

Viņa ar netveramu smaidu visus glāsta,
Mazās zvaigznītes – un tātad arī Viņu:
Dzīvības teikas arī viņam stāsta

Traģiska mīla viņos abos mieso,
Jo Mēness Sauli noskūpstīt nespēs,
Tik Viņas stari Viņa vaigus viesos…

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viens otram /3

No nepazīstu
uz pazīstu labāk par sevi
Mēs ceļojām tālu un ilgi.
Pārsniedzām ātrumus,
Ignorējām STOP zīmes.

Mūs pieķēra,
sodīja,
turēja,
palaida vaļā.
Mēs bijām viens otram
spoguļi,
rokraksti,
degviela,
pajumte
ūdens,
Līdz sasniedzām galapunktu.

Un tad mēs ceļojām atpakaļ vēl tālāk un ilgāk
No pazīstu labāk par sevi
uz nepazīstu nemaz.
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...