Dzejoļi par mīlestību
Princese vārdā Ticība (3)
Neskrien prom no manis šonakt,
Mana princese mīļā, kārotā;
Neļauj baisā naktī nosmakt,
Maniem sapņiem, mīļotā
Atzīstos, man sirdī zogas
Bailes saltās, ledainās;
Ļaunas domas pie manis dodas,
Tās aizdzen līksmes svelmainās
Negribu es tumsā zaudēt
Gaismu tavu svēto, spēcīgo;
Gribu priekā skaļi plaudēt:
Par to, ka kāvu sevī grēcīgo
Tavām princeses lūpām piemīt spēks:
Skūpsti viegli, mitrinoši;
Jūtot tos, ir daudz kas dzēsts:
Nemiera skices stindzinošas
Alkstu tavas elpas šonakt,
Tava dzīvība mani – brīnums brīnumā;
Tava elpa var no manis zemi norakt,
Manas dienas netaps kapa klusumā
Princese vārdā Laime (1)
Prom Pievakare steidzas pa Mežaparka takām,
Līdz ar gājputnu sapņiem par siltajām zemēm;
Liekas, caur priežu zariem, dzirdu tos man sakām:
Seko mums līdzi ar saviem spārniem un vēlmēm..
Mākoņos mīt brīvība, ko elposi savās plaušās,
Mēs kopā skarsim Dieva mākoņu bārdu;
Vai jūti, kā šobrīd tava sirds klaudz un dauzās,
Satraukta, tai sveši visi pasaules vārdi
Es klusēju, galvu nodūris, veros es sūnās:
Viens nevaru lidot, kaut laiks ir tik jauks,
Bez princeses savas, kura vēl dus kaut kur dūnās,
Kad modīsies viņa, tad mani tā sauks...
Ja sekošu putniem, viņa paliks tad viena,
Velti tā meklēs mani Mežaparka takās,
Kur gaidīt to solījos, kādā vasaras dienā;
Būs princese atmiņās ne sirdī manā
Kā smaržo rozes pirms negaisa! (4)
Kā dūdu skaņas,
Ar skatu pret okeānu plašo
Saviļņojas dvēsele mana,
Un jūtu,
Kā ziedi plaukst, manas maņas,
Tās šo acumirkli garšo!
Acīs plaukst asaras lielas,
Jo skatījis es šīs pasaules mīlu esmu;
Deguns trīc vējā nosalis,
Ieelpojot šīs pasaules mīlu;
Pirksti, trīcošo šovakar glāsta
Viņas – pasaules mīlas seju;
Ausis piepildītas ar mūziku,
Ko komponējusi pasaules mīla;
Mēle noslēpusies kautrīgi
Aiz lūpām…,
Kuras pasaules mīla,
Kā Māte radījusi.
Ņem vērā (8)
Aiz šīs miesas
Ir kas vairāk par iekāri
Ņem to vērā
Pirms pieskaries
Aiz šīm lūpām
Ir kas vairāk par vārdiem
Ņem to vērā
Pirms uzrunā
Aiz šīm asarām
Ir kas vairāk par sērām
Ņem to vērā
Pirms noslauki tās
Aiz šīs dvēseles
Ir kas vairāk par ticību
Ņem to vērā
Pirms ieskaties manī
Tik atminēties
Kad klusi apkārt vakars krīt
Zilās debesīs tas slīkst
Koku šalkoņa vēl klusi dzirdama
Un svaigs gaiss klusi čukst
Tad pieglausties zemei alksti
Un mazliet vientulībā grimt
Vai kur augsu gaisā būt
Un neko nedzirdēt
Neko nejust
Tik pa vējam laisties līdzi
Aizmirst sāpes, kas sirdī mīt
Aizmirst sāpes, kas manu sirdi alkst
Aizmirst nepateikto
It visu aizmirst, kas reiz bijis lieks
Tik atminēties skaistos mirkļus
Kas atminēties sirdij liek...
