Dzejoļi par mīlestību
Man tevis trūkst (17)
Klusi snieg uz tavām plaukstām
un kūst...
Tu tagad esi ļoti tālu
un man tevis trūkst...
Es gribu par sniegu kļūt
un tavās plaukstās būt...
Manas rokas (5)
Manas rokas glāstu pilnas –
tikai tevi glāstīt grib.
- Kur lai viņas tevi meklē?
Visur maldugunis zib.
Reizēm liekas – tās nav rokas –
ievu zari zied un līkst...
- Rokas kāds nolādējis:
Viņas vienmēr glāstīt tvīkst.
Dārznieks
Uzplauksti kā jauns zieds
manā sapņu pasaulē.
Savas ziedlapiņas zemē liec
un neļauj man iet tai saulē.
Mana dzīvība lapās tavās,
tur svaigums, dzīvība rit.
Manu sirdi turi tu ziedlapiņās savās,
Lai tā ritmiskus pukstus sit.
Lai zāle ap tevi, dobē apkārt
par manu svēto zemi kļūst;
Lai rokas manas tevi noklāj,
kad zari kokos augšā vējā lūzt
Un, lai asaras manas prieka
tev veldzējumu tveicē sniedz.
Lai eņģeļu svētīta ir šī vieta,
kur ik rītus tu man prieku sniedz.
Sirds sāpēs (17)
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
Pilnības simfonija (3)
Mēness zili blāvajā gaismā šonakt
Viņš Viņas matus maigi un vienmērīgi glāsta
Viņa guļ miegā, elpa tai ir rāma
un tomēr, kaut kā īpatni Viņa klausās
kā Viņš Viņai pilnības simfoniju klāsta:
Kaut arī miegā, varbūt tu tālu prom no manis,
Tomēr sirdis mūsu mūžam kopā būs:
Mūs cieši vienos mīlas saldās saites,
Tava laime par manu laimi kļūs
Ik vienu asaru ko liesi,
Es ar skūpstiem raidīšu prom;
Tu pa mīlas kāpnēm augšup iesi,
Sāpes un žēlums zudīs prom!
Un, kad manas lūpas tevi skars,
Zvaigznes miljoniem kritīs:
Mana sirds kautrīgi sarks,
Vēlēto sapņu stunda sitīs
Dzīvi pārveidosim mirklī šajā,
Kurš pilns laimes un glāstu tīru;
Dzīvosim savu mūžu tajā,
To atkārtot ik brīdi sirdis mūsu liktu
Un, kad acis mūsu uz mūžu slēgsies,
Paslēpes mēs mākoņos spēlēsim:
Tu un es – eņģeļu spārnos tērpsies,
Mūsu pēctečiem savu mīlu vēlēsim...
