Dzejoļi par mīlestību
Vēlos (5)
Vēlos zvaigzni krītam redzēt,
Kaut brīnumiem vairs neticu.
Vēlos Tavu balsi dzirdēt,
Kaut tālu Tu no manis jau.
Vēlos Tavas acis vērot
Un pasauli šo aizmirst.
Vēlos simtiem jūdžu mērot,
Lai saprastu šīs jūtas.
Vēlos Tavas rokas glāstīt
Un nedomāt par niekiem.
Vēlos skaistus stāstus stāstīt,
Kaut neprotu to īsti.
Vēlos vienmēr būt ar Tevi,
Kaut jāšķiras mums ikdien.
Vēlos saprast pati sevi,
Lai atzīties Tev varu...
Dii (3)
Sirds tukša,
bet acis pilnas.
Tik auksti,
kad tevis šeit nav.
Šeit mēs esam,
abi raudam
Bet kāpēc?
Vai tas ko maina?
Vai labāk paliek?
Es gribu tevi sev.
Bet tev vienalga .
Es tevi mīlu.
Bet tev vienalga.
Kāpēc es tevi neturēju?
Kāpēc palaidu vaļā?
Laikam esmu muļķis.
Kam tev mani.
Draugi?
Kādi draugi, mīlu tevi.
Varbūt vienkārši nošauj mani.
Miers un klusums
Mazliet laimes,
Mazliet prieka
Kaut mazliet mīlestības.
Tā kā man nekad nav bijis,
Apstājas laiks, apstājas viss
Nekas vairs nav palicis.
Dvēseles miers un klusums.
Tu (12)
Šodien pamodos pikta,
ar tādu seju it kā pie darba būtu likta.
Manā mazajā galvā domas
tik daudz kā aktieriem lomas.
Tās visas ir par Tevi,
tik reālas un dziļas, ka
pat sajūtu Tevi ar sevi.
Tik nelietīgi ielavījies galvā,
tā, it kā būtu dabūjis mani balvā.
Tu sajauc domas vietām
maini nozīmi lietām.
Tev patīk rotaļāties ar maniem tauriņiem galvā,
tu dzen tos pa ķermeni manu,
ka skolā vairs nedzirdu zvanu.
Es pikta ne jau par visu šo,
un nedomā, ka arī par šo un to.
Visu nakti ar mani sarunas viji,
Bet pamodos un jau pazudis biji...
Mīlestība (15)
Mīlestība – kas tas ir?
Īstenība vai sapnis?
Laime vai bēdas?
Elle vai debesis?
Saprast to ir ļoti grūti,
Teikt šos vārdus – es mīlu Tevi –
Īsti nespēšu nekad, jo...
Baidos es no jūtām pret Tevi.
Atzīstos – nevaru vairs tā dzīvot!
Mīlestība – vai tāda tā ir?
Īstenība, bet tomēr sapnis,
Laime, bet ne bez bēdām,
Elle, bet augstu debesīs...
Saprotu, bet ir tik grūti.
Tikai Tevi mīlu es,
Īsti un patiesi, bet...
Baidos tomēr teikt to skaļi,
Atzīties, ka gribu dzīvot!
