Dzejoļi par mīlestību

* * * /9

Nav vārdu uz pasaules tādu,
Ar kuriem es savas jūtas izskaidrot spētu,
Negribu ne liekuļot, ne melot,
Tikai pateikt tev, kas esi tu man.

Mana gaisma, mans mēness vientuļais
Uz kuru es lūkojos ik nakti,
Mans vienmuļais dzīves stāsts,
Kuru es izklāstu tev, mana tumšā nakts.

Uzklausi mani, mīļā nakts,
Kas paslēpj mani no gaismas,
Kas nerāda manu skumjo seju.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Rudenīgā raganas mīla

Cik labi ka šovakar sastapu Tevi atkal,
Vientulīgi tumšā rudenīgā naktī šeit...
Man nāci pretī salijis un velns kur bijis,
Bet tomēr priekā iesmējies un teici man,
Nu sveika rudenīgā, ragana,Tu mana mīļā,

Un es Tev pasmaidīju pretī klusi teicu: jā,
Es esmu ragana un tomēr Tava mīļā,
Vienalga, ka esi maita un liekulis tāds,-
Ka nav tev laika man tik daudz kā vēlos,
Un strāvo visam pāri uguns karsti kvēls...

Pazūd zeme atkal zem kājām it viss -
Es vēlos lai paliec ar mani ilgāk kā senāk,
Bet mirklis šis vājuma paskrien ātrā gaitā
Un tā ik reizi, Tu nāc un atkal aizej, maita...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

”jūtu” /4

Skan pat erotiski... Ieiet...
Trīc rokas un strauji pukst sirds.
Kreisajā, augšējā stūrītī
Pukst, mirgo, aicina...
Acij tik tīkamo ziņu: ”IR!”

Ir! Viena.
Un es pat ”jūtu” no kā...

Lūpas sakārtojas smaidā
Sastingst sirds.
”Labdien! Jūs šodien neesat vienīgā, kam brīva sirds!”.
Jānis.
Punkts.
Tinc.
Un ziņa aizlido....
Tieši TIK vienkārši !!!

Vairāk ziņu nav.
Un ir notirpusi kreisā roka...
Nē! Atbildes nebūs!
Jo man nepatīk Tavs rokraksts!

Es aizeju neatvadoties.

Iziet

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pasaule /5

Es gribētu, lai kaut uz brīdi
Pasaule kļūtu maza, maziņa,
Lai starp Tevi un mani
Būtu divi soļi. Pussolis.

Man ir vajadzīga tikai minūte,
Tikai neilgs brīdis, lai saprastu,
Ko es jūtu un vai tas ir pareizi.
Man nevajag daudz.

Tikai ieskatīties Tavās acīs
Un saprast vai es mīlu Tevi.
Tavu patieso, grēcīgo būtību.
Tavu miesu un svešās asinis.

Tikai vienu minūti, lai saprastu -
Visa pasaule mums ir par mazu!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /22

Tu esi mans spēks,
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums

Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast

Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina

Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus

Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...