Dzejoļi par mīlestību
Nevaru aiziet (12)
Nevaru aiziet
No Tevis
Neatvadoties.
Nepasakot to.
To, ka es ilgošos
Pēc Tevis.
Par Tevi
Domāšu
Katru mīļu brīdi,
Katru stundu,
Katru minūti,
Pat katru sekundi.
Tu būsi manās domās,
Jo aizmirst Tevi
Es nevaru.
Un nevarēšu
Tikmēr, kamēr vien eksistēšu,
Jo vairāk es nedzīvoju.
Es tikai
Eksistēju.
Bez Tevis
Tikai eksistēju.
Klusie pantiņi (2)
Pie laimes ir jāpierod
tādā kārtā, ka
jānovērtē tie eņģeļi gaišie,
kuri tev blakus elpu rod...
Es skatīties cenšos uz tiem
ar skatienu vienkāršu un tīru,
jo īstenā gaismā, bez
uzsārņojumiem liekiem,
ir patiesa apkārtējā dzīve
.....................
Es reizēm naktīs ceru,
ka aizmigsi tu ātrāk par mani,
Lai būtu tā:
ka kopā ar sapņu eņģeļiem es veru
vaļā durvis uz sirdspukstiem
taviem..., nakts klusumā,
kuri tad blakus man
savu elpu rod.
Melleņu pīrāga burvība (2)
Mana sirds piepildās,
Kā buras, ar tava siltā skatiena plūsmām;
Lūpas manas sasildās,
Tās trīcot, vārdiem ļaujas,
Tie vēsta kaut ko par jūsmām
Kuras raisa tavs kautrīgais skatiens sāņus
Jo tu dzirdi, kā es satraucies
Par tavu daili tev saku, ka
tā ir kā garša
Salda un maiga
tā ir kā smarža
Tīra un svaiga
Tā ir kā Melleņu pīrāgs –
Tava daile...
Tas gards un manī mīt bailes,
Ka tā diena nepienāks,
Kad mellenes un krēms klās
Mūsu skaistās pasaules...
Tad pie Operas kolonnām sāks
Snigt ne tikai decembrī;
Tas būs brīnums...,
Jo snigs vasarā un arī septembrī
Pūdercukurs uz melleņu pīrāga...
Draudzība? (11)
Viss tas sākas ar draudzību,
Un vientulību mainīgu...
Tavs viens pieskāriens, viens apskāviens,
Es jūtu kā tu notrīci...
Tavs viens vārds,
Es atkal nosarkstu...
Tu, un tavs mainīgais skatiens...
Vai tiešām tā tikai draudzība?
* * * (3)
Es, es tev
Lūdzos...
Palaid mani vaļā,
Palaid kā tauriņu
Pļavā.
Tu, tu aizmirsti
It visu...
Mīlu, naidu
Un mani tai skaitā.
Nekad, nekad
Mēs nebūsim...
Jo mīla, kas pārvēršas naidā...
Neļaus to mums.