Dzejoļi par mīlestību
Nesavienojamas lietas (6)
Nesavienojamas lietas
Esam mēs ar Tevi.
Sirds mīl karsti, taču
Attopos, ka man nav ļauts.
Visur redzu tikai Tevi –
Ielās, sapņos, mākoņos...
Nesavienojami esam mēs.
Otram blakus neiesim,
Jo katram sava taka.
Apstājos un tur atkal Tu.
Man sirds kliedz: ”Ej!”
Izvēle ir rūgta, bet nogriežos,
Ejams Tev citāds ceļš.
* * * (2)
asaras
tās atspulgojas rasā
asaras
tās rasā pārvērtās
rasa
tās ir zemes asaras
asaras
tās noskūpstīja
nakts...
* * *
Es gribētu par ēnu kļūt
Un rasai tuvāk būt,
Es gribētu par tauriņu būt
Un dzīvē jaunas krāsas kļūtu.
Es gribētu par lietu kļūt
Un putekļus aizslaucītu prom,
Būt kopā, kad sajūti lietus pieskārienus.
Mana asara tur guļ -
Tā smaržo pēc mums -
Pēc pļavām, pēc saldiem skūpstiem
Un tajā pašā laikā tā sāļa kā jūra.
Tā smaržo pēc mums -
Pēc tā, ko piedzīvojuši esam...
Sargā asaru, jo no tās dzīvība rodas.
Sargā to...
* * * (1)
Prāts...
Kādus jokus ļaunus vēl spēlē tu?
Sirds..
Tā runā patiesību saldu..
Tā ilgojas...
Tā mīlēt prot...
Jā, reiz tā mītēja...
Tagad - ilgojas pēc sirdis tavas..
Prāts melo..
Notici sirdij manai..
Tā mīl tevi...
Sāpju okeāns (10)
Vai kaut kas mainīsies?
Vai tomēr paliksim turpat, kur citi jau komatu liek?
Vai arī viens otram varam ko vairāk sniegt?
Kāpēc mēs sniedzamies pēc tā, kas jau zaudēts?
Vai tas vispār vēl kaut ko ir vērts?
Varbūt viss jau ir pazaudēts?
Un mūsu sirdīs viss, kas nozīmīgs bija ar laiku tiks dzēsts.
Jautājumu ir pārāk daudz,
Kur īstos vārdus uz tiem nesajauc,
Lai skaidra ir atbilde, kaut arī zināms ir viens
Man pietrūkst tavu maigo roku pieskāriens.
Man pietrūkst tavu glāstu un nakts stāstu
Man pietrūkst tavu smaidu un mirkļu skaistu
Man pietrūkst tavu skatu un to laiku,
Kurā daudz ko sev jaunu katrs atklājām,
Un kur daļu no sevis atstājām,
Smaidot skaistām atmiņām.
Es vēlos ieraudzīt vairāk nekā var pateikt
Un sajust vairāk nekā var vēlēties
Es vēlos paredzēt vairāk nekā tiek dots
Un nojaust vairāk nekā vajadzīgs
Vai par daudz no mums tiek prasīts?
Vai par daudz no mums tiek gaidīts?
Vai par daudz mums tiek smaidīts?
Vai par daudz mums tiek aizrādīts?
Es vēlos, lai mēs paceltos pāri sāpju okeānam
Un piezemētos vieglāk, lai nebūtu atsitiena
Es vēlos, lai mēs nebaidītos no nākamā soļa spertā
Un ieklausītos katrs sevī, jo zinu, ka tā ir vislabāk.
