Dzejoļi par mīlestību
Mis Burvīgā (6)
Acis Tev tik spilgtas
Kā eglē iekārta svecīte.
Zvaigzne jau visskaistākā
Manā acu priekšā stāv.
Tā smaida dēļ debesīs lidotu,
Visu laiku apstādinātu,
Lai Tev tik acīs ieskatītos.
Tās tik skaistas,
Ka nespēju acis nolaist.
Katrs solis, katra pauze.
Manu sirdi iekaro
Tavs mīļais smaids.
Šarmantās debesis (1)
Es uzlūkoju Tevi
Un ļaujos smaidam.
Smaidam, kas emocijas nes,
Šarmantās domās tās izplaukst.
Ik dienu raugos miglā,
Un prātoju par Tevi.
Prātoju, kā debesīs
Tavs vārds uzrakstīts būtu.
Šis mirklis man prātu jauc,
Šarmantajās debesīs tīts tas
Mirklis, kad iemīlējos Tevī,
Un sev spārnus atradu.
Tavs šarmantais smaids
Un rudenī atrastās lapas.
Žņaudz manu sirdi kvēlo
Un sūta mani uz šarmantajām debesīm.
Tikai un vienīgi Tu (1)
Dienas skrien man līdz,
No sāpēm es nebaidos,
Tās man kā sestā maņa
Un rūgtais gaiss.
Krīt saules stari
Zem spārniem garajiem
Tikai Tu man esi vajadzīga
Tik domāju par Tevi
Tizlais, nesaprātīgais raksturs
Beidz mani nost
Vienīgā Tu man vajadzīga
Tik domāju par Tevi
Grauž manu sirdi
Brīžos, kad neesi blakus
Vienīgā Tu man vajadzīga
Tik domāju par Tevi.
Ciešanas (4)
Tavs teiktais man vienmēr licies sāpinošs
Un tavs skatiens, biedējošs.
Domāju par to kas esmu,
Un kā vēlos, lai kāds tavu nāvi nestu.
Vai laimīgs tagad jūties?
Vai redzi kā tu kļūdies?
Vai redzi kā laiks skrien?
Domāju, par to ik dien'.
Atceros, kā ņirgājies par mani
Un neredzēji to velnu manī,
Bet tagad es smiešos par tevi,
Par to gļēvuli tevī.
Vai nožēlo, ka mani siti?
Un par to runāja citi.
Vai nožēlo, ka ciest man liki?
Un liki man justies bikli?
Tas spīdums tavās acīs,
Vai tu domā, ka tas tā vien sadzīs?
Jūtos es kā aita,
Jo Tu nemaz nenožēlo, maita.
Melot sev (3)
Kā nodeldēts vārds un noskrandis apģērbs
Apkārt ir nonēsāts mans gods.
Un velti ir liegties, un strīdēties par taisnu tiesu,
Kad raugoties uz sevi, es tikai šaubas viešu.
Ticība mana, sev un citiem
Ir izgaisusi kā viegla sapņu atblāzma
Un velti es tiecos pēc atzinības tavas,
Jo maldīgi tu pieņem cita viedokli par savu.
