Dzejoļi par mīlestību
* * * (1)
Gaisma ložņā ap matu šķipsnām.
Zāles stiebri izlien caur mani, un skropstās uzzied baltas puķītes, glāstīdamas vaigus.
Ceļš iesūc sevī Dieva izlieto kafiju un laimīgi iemirdzas,
Norādot virzienu tiem, kuri vienmēr apjukuši.
Nakts izplaukst, viss apmainās vietām –
Debesīs iemirdzas jāņtārpiņi, un pļavas pilnas ar zvaigznēm.
Tumsa aprod ar acīm un uzdāvina tām aizaugušus dārzus,
Kuros gribas apgulties un bezgalīgi lūgt Dievu.
Logi joprojām ir vaļā, vasara staigā tiem cauri.
Istaba pilna ar sienām, bet neviena no tām nesargā tevi no manis.
Naktis
Pasaules vibrācija
Nomurmina avīžu ziņās
Tā tava zirgaste sašūpojas pār ielu nākot viņam.
Un nodurts ar ieroci aukstu
Tavs skatiens brauc taisni robežām cauri
Lai dienās sapņotu naktis.
Naktis ar jasmīnu debesīm
Un burbuļos paslēptu sulu.
No jauna
Iela ir gara mēle
Kas salaiza sevī sarkano krāsu
Un rūgtenai zemei dod padzerties.
No manis līdz tevīm nav tālu
Ar tramvaju tīrais nieks.
Viens tirpinošs roku pieskāriens.
Šodien domu plastikāts karājas logos-
par laimi nav vinnēts ledusskapis
Itin kā šorīt tevī no jauna es mostos,
Lai teiktu a r l a b u n a k t i
Nāk vasara (1)
nāk vasara. nav vietas taviem paliem
nav tevis. pirkstu galiem sniegs
iet projām taustoties pār lauku
nav tevis. nav ne graša. biezs
aug zāliens kur reiz bija sniegs
nāk vasara. nāk saule. kā caur skaliem
tu lūko šajā zemē tikt
gaiss atbild tev ar miglas vāliem
no kokiem pumpurzvīņas līst
* * *
sen mēs tā gribējām lai šķind debesis un nakts siltie pirksti iegrimuši mākoņos
neaizmiedz šo tumsu var uzspēlēt pat bez augstpapēdeņu trompetēm
lēnētiem smaidiem un glumām un spīdīgām frakām
zvaigžņu vijoles dāsni dzirksteļo un mēnesim citunakt nebūs
tik brangas bungas kas modina pat visdziļāk nolīdušo miegu
neaizmiedz brīnumi nebeidzas bet burvja vārds vēl nav zināms
varbūt ka mēs tikai viesi migla rāmi grābj sūnas un kaisa uz mūsu drānām
smaržo tu zini pēc kā un tu zini cik ilgi tā krāsa mums vēl būs jāklusē
neaizmiedz var pakrist ja sapnim tik tumša bura un nespīd nemaz
it kā tā būtu tikai lelle tikai pelni bez ogles
bet nebīsties daudz ilgāk par mums par šo mazo spēli
zeme būs stipra un sauks atpakaļ pasaulē laistos kuģus
un arī mēs vēl nāksim kad debesis būs tādas skaļas
un senajā karaļnamā nakts izsapņos vēl vienu rītu
