Dzejoļi par dzīvi

Busido*

Pēcpusdienā, stiprā lietū
Gars mans melnumus mazgā,
Tīras lai top sirds un acis

Baltu, tīru kreklu zīda,
Pār nosalušo miesu velku
Bet pēdas kailās, melnus dubļus mīda

Krīt lietus lāses kausā,
5 garšām ir sajaukusies dzira,
Tās alkst mana dvēsele sausā

Dzira apslapina mēli
Un kā upe palu laikā
Dvēseles augsni pārpludina cēli

Nāk 5 ziedu ražas bagātas,
Drīz ražas svētkus jāsvin:
Tukšai dvēselei ir atdots parāds

Mīla, čaklums un atbildība
Pirmās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – uzticība

Pacietība, drosme un izturība
Trešās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vīrišķība

Atklātība, gods un tiešums
Ceturtās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – taisnīgums

Kautrība, tīrība un mērenība
Peiktās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vienkāršība

Uzplaukušo ziedu smarža
Ap zīda kreklu bruņas stipras veido
Top salda man uz mēlēs dzīves garša

 

 

*Samuraju ētikas un morāles kodekss

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * *

mēs sēžam un pūtinām kājas vēl pat izstādi neredzējuši
pretī milzīga zemene kuru hipnotizējot apēst
cilvēki ir nedabīgi lieli un apaļi
gatavi skatīties un maksāt latu piecdesmit

es arī tāds esmu
tikai smagākiem zābakiem

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Biļete

Mēs guļam svešās gultās. Dzeram rīta tēju no svešām brokastu krūzēm.
Mēs nevaram būt pirmcilvēki. Mēs vienmēr būsim second hand prece.

Un mēs visi un viņi visi svešās rīta čībās, svešās sienās,
līdz brīdim, kad tiek pārlīmētas tapetes un svešā adrese tiek rakstīta uz aploksnēm
kā sava.

Ieņemam viens otra vietas karuseļos. Tikai biļetes katrs pērkam citā pasaules pilsētā. Citā sekundes simtdaļā.
Katrs ar citu derīguma termiņu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Nogurusi sieviete autobusā /1

Nogurusi sieviete autobusā
salīdzina manu stāvu
ar savas meitas stāvu
salīdzina manas kurpes
ar savas meitas kurpēm

salīdzina manas acis
ar savas meitas acīm
salīdzina mūsu dzīvi
ar pašas dzīvi
salīdzina savu dzīvi
ar nesalīdzināmām sāpēm

autobuss pagriežas
un nonāk pie slēdziena
un nonāk pie slēdziena

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viens no tiem rudeņiem /4

Tā bija viena no tām vasarām
Kad skumjas noved malā apsēsties
Un tu brīvi palaid straumi vaļā

Laiks iztek
Bet tu nesaproti
Pa kuru laiku
Pienāk rudens

Un tu pasaki sev
- Tas ir viens no tiem rudeņiem

Atvērt dzejoli jaunā lapā...