Dzejoļi par dzīvi
Jānotic! /2
Kad šaubu krustceļos
dzen nevarība,
bet liekas - likstās
vainojams kāds cits, -
ir dūrē jāvāc
visa sava griba
un tam, ka uzvarēšu, -
jānotic.
Nekā jau nepietrūkst /12
Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst -
Nekā jau nepietrūkst.
Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.
Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.
Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekams.