Dzejoļi par mīlestību

Vai tu vēl mani mīlētu, ja... /3

vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi apģērbtu apelsīnu mizās
un apsegtu tavas acis ar lillā zīda lakatu?

vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi pielīmētu pie sienas
un apgaismotu – kā muzejā?

vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi piepūstu ar hēliju
un laistu gaisā?

vai tu vēl mani mīlētu,
ja uz tava vēdera iegravētu
kādu Čaka dzejoli?

vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi iestādītu papardēs
un aplaistītu ik pa trim dienām?

bet vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi ievilktu ādas vākos
un iebāztu grāmatu skapī starp Kafku un Nīcši?

un ja ap tavām ausīm karinātu zvanus
un svētdienas rītos ieslēgtu baznīcas tornī,
vai tu vēl tad mani mīlētu?

ja saki, ka vēl mani mīlētu,
tad nāc.
ieslēgsimies guļamistabā.

rādīšu tev adītus dzejoļus –
no dzijām,
mandelēm
un citronu mizām.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Satikšanās /1

Nosalusi diena
satver tavus siltos
pirkstu galus
tepat pie mājas,
ārā uz ielas.

Pietvīcis prieks
asiņu gaiteņos joņo,
un soļu pakavos
strauji kumeļi auļo
uz rožu laukiem
tavos vaigos.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ar tevi /4

Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.

Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām

Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Kopš mīlu Tevi

Kad klusi veros zvaigznēs spožās,
Man ir tāda sajūta,
Ka sirdi pārņem siltums spējš.
Klusi...
Nemanāmi...
Bet tomēr jūtami.

Un liekas,
Tu arī veries tajās pašās zvaigznēs
Un domās kavējies pie manis.
Es to visu jūtu!

Jūtu, ka neesmu vairs viena tajos brīžos,
Ka tomēr neesmu Tev vienaldzīga,
Bet tas viss pazūd...
Pazūd tieši tad,
Kad no debesīm pazūd pēdējā zvaigzne
Un iestājas jauna diena,
Kad atkal jūtos vientuļi.

Tā tas atkārtojas dienu un nakti,
Jau vairākus gadus,
Kopš mīlu Tevi...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Autobuss debesīs /1

Tavs zvans. - Ja vien...
Nē, es... ja kas...
ja pārdomāji...
jā... nekas...

Pa trepēm lejup.
Kaimiņš. Ko?
Uz ielas benzīns
(jānosmok?)...

Buss piestāj. Uzraksts
TIKAI TIEM,
KAS MĪL VIENS OTRU
(mīlniekiem?).

Tik vienkārši -
TIEM, KURI MĪL.
Reiss tikai viņiem
DEBEŠĶĪGS.

Lieks viss, kas ticis
runāts, teikts.
Lieks viss, kas ticis
nepateikts,

neviena paša
`kur?` un `kad?`,
neviena paša
`kālabad?`,

nekā no tā,
kas galē, kauj,
ir tikai - ciešāk
mani skauj.

Kur paliek sāpe?
Viens, div, trīs,
buss aiziet
stāvus debesīs.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...