dzejolis.lv > Pavasaris

Pavasaris. Dzeja

Ceriņu Laiks...  (22)

Smaržo ceriņi un zeme,
Kad lietus zāli mitrina,
Tu sēdi četrās sienās
Un diena velkās gara,

Pulkstenis tikšķ, laiks iet,
Un ceriņi vāzē vīst,-
Es gribu būt tas baltais ceriņkrūms,
Kas smaržo tur aiz loga...
Es gribu būt tas lietus,
Kas sauso zemi mitrina,
Nu ko lai dara, nav mana vara,
Laiks iet, pulkstenis tikšķ -
Dienas aizet, ceriņi nozied,
Un paliek tikai atmiņas...
Par smaržīgiem ceriņiem baltiem!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * (15)

uzsnidzis ābeļu sniegs,
puķes pumpurus ver.
noliecies pār lietus ezeru
mazs saulstaru tilts.

aplejiet sniega rozes!
tās nedur un neskrāpē
tik trauslas vijas pār zemi
kā čūskas ar trauslām mēlītēm.
noceliet cepures pavasarim!
domas par ziemu jau
zaļo pumpuru vidos.
pasmel ar pirkstiem
tekošās bērzu sulas!
to prieka asaras
remdēs tavas slāpes.
aptver pasauli savām acīm,
drošu un smaidīgu, visu gaidošu!
noceliet cepures pavasarim -
domas par ziemu jau
gulšņā zaļo pumpuru vidos.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Procents no pavasara (16)

Pulkstenis
Jau septīto reizi ap sevi tinas
Lai pēc divdesmit ceturtās attītos kāds reizi bija.
Manā Vecrīgas logā līdz ar atkušņa pirmo lāsi
Aci paver sārta begonija.

Pirmā atkušņa lāse krita no lāstekas garas,
Iekrita dziļi sniegā un to pamodināja.
Es nezināju.
Mans logs bija ciet.
Nakts sapņi to steidzās vēl siet un siet.
Neviens nezināja.
Vēl nebija saules
Vēl nekusa sniegi
Vēl klusēja lāstekas kā sirmi diegi.
Bija laikam sevi vēl jāgriež un jāgriež
Līdz pagriež tur, kad jāsākas.

Viens procents no pavasara
Klusa jausma, infraskaņa
Viena nots no zaļa zara
Atvērts vārds no teksta gara
Līgodams tas uzkāpj gaisā, skarot torņus uzmanīgi:
”Drīz es atgriezīšos, sirdis.
Atgriezīšos simtkārtīgi”.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ieskaties arī
pantiņi.lv
Horoskopi

Hostings - tosteris.com