Jaungada dzejoļi

1 2 3

Gadu maiņā (5)

Kā nemierīgu straumju kritums
Caur naktīm un caur dienām dim
Pilns gaidu garais gadu ritums
Un sapņus nes uz debesīm.

Nu atkal gads ir ceļa jūtīs,
Un zemes ilgas sauļup slīd:
Ak, iededz gaismu mūsu krūtīs,
Kas dzīves vienmuļībā spīd!

Dod tautām vairāk kauna, sāta,
Lai neizceļas karš un bads;
Dod vīriem, sievām vairāk prāta,
Dod vairāk gaismas, jaunais gads!

Dod gaismu mums, kas apspīd visu,
Lai apskaidrojas tumšais kakts;
Dod viņu šurp mums visu, visu,
Lai netiktu vairs melots, zagts!

Ved pērkoņus caur gaisa dzelmēm,
Lai svētību tie zemei dārd;
Nes siltumu iz saules svelmēm
Un ledus kalnus kopā spārd'!

Dod šur tur vairāk kauna, sāta,
Lai neizceļas karš un bads;
Dod vīriem, sievām vairāk prāta!
Sveiks esi mums tad, jaunais gads!

nu esmu es tik gaišs
man liela laime kaiš
un nezinu – kapēc
nu viss tiek pieminēts

tā lāsteka kas krīt
pie akas spainis spīd
pa lauku lēnām vien
re, zila egle brien

diez kur tā egle iet
es veru acis ciet
bet paliek viss tas pats
balts, balts klusināts

aug manī iekšā kāds
balts koks vai balts kāds stāds
it kā man pāri nāks
kā grāmatai balts vāks

bez virsraksta bez kā
un arī grāmatā
viss tīrs un nesajaukts
un vēl nav vārdā saukts

nu esmu es tik gaišs
man liela laime kaiš
un nezinu – kapēc
te viss tiek pieminēts

Es Tevi gribu!!! Mēs būsim kopā.
Došu Tev visu: laimi, naudu, mīlestību.
Tev nav izvēles! Gaidi?!
Tavs jaunais gads.

Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.

Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

1 2 3