dzejolis.lv > Dzejoļi par Latviju

Dzejoļi par Latviju

1 2 3 4 5

Sarkanbaltsarkanais (8)

Es raugos tautas vēsturē
Un tajā redzu savu dvēseli.
Es dodos pēc tautas brīvības
Un krītu zem sarkanbaltsarkanā.

Ar rokām turu
Sarkanbaltsarkano audeklu,
Un ar šiem vārdiem
Dzīvoju mūsdienu sabiedrībā.

Tas ir mans karogs, mana tauta,
Mana himna, un mana Zeme.
Latviju turu zem sirds,
Un nodot es gribu to mantojumā.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Latvija (7)

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.

Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. 

Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.

Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.

Tā ir mana dārgā Latvija.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mūsu Latvija (27)

Nav mums kalnu grēdu augstu.
Nav mums aizas dziļum dziļās.
Mums ir latvju dainas austas.
Mums ir Rainis - Aspazija.
Lāčplēsis ar lāča spēku.
Sprīdītis ar sirdi cēlu.

Mums ir lauki - meži, noras.
Rokas tulznās sastrādātas.
Mums ir prāts, un stipra griba.
Varam mēs un gribam darīt.
Savu zemi - sevī turēt.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viegli izlikties

Viegli izlikties neredzam
Vecu vīru mantkārīgu meiču precam
Un valdību no tautas zogam,
Uz padibeni zemi rokam.

 Jo sabiedrība mums tāda,
Šķiet nevienam nav prāta
Tam visam pretī stāties
Ļauj naida putekļiem tik krāties.

Tā mākam mēs noskatīties
Pēc labvēlības tik dzīties,
Ja kolēģiem tiek sveša nauda,
Tad visi tik pa spalvu glauda.

Jo cerēt tie cer,
Pie sava labuma arī tikt.

Un pazaudēt tiem nav vairs ko,
Jo sen jau zaudējuši to,
Savu godu un taisnu tiesu,
Savu dvēseli un miesu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Sapnis par Latgali (12)

Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.

Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –

Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...

Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.

Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks. 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

1 2 3 4 5
Ieskaties arī
pantiņi.lv
Horoskopi

Hostings - tosteris.com