Dzejoļi par dzīvi

1 2 3 4 5 6 7 8 9 »

Tu esi dzīvs! /8komentāri

Ja rozes tavas rokas skar;
Un ērkšķi tavās rokās dur;
Ja laiks ar tevi iet;
Un stundas pieticīgas šķiet;

Ja viss kas apkārt tev liekas skaists;
Un visu iemīlēt tu proti;
Ja dzirkstelīti redzēt spēj;
Un gaismu saskatīt;

Ja tumsa tev šķiet krāsaina;
Un gaisma līdz ar to;
Ja viss tev apkārt esošais;
Spoži laistīdamies skrien;

Tu esi dzīvs!
Ja elpot spēj;
Un redzēt spēj;
Tu esi dzīvs!

Ja tev auksti šķiet;
Un mīli silti;
Tu esi dzīvs!
Tu esi dzīvs!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mēs priecīgi saucam /2komentāri

Pa zvaigžņoto debess jumu
Krīt zvaigzne degdama.
Mēs priecīgi saucam – zvaigzne krīt
Bet zvaigzne sadeg.

Mēs priecīgi saucam
Skat ko noķēru,
Bet noķertais saprot,
Ka dzīve ir galā.

Mēs priecīgi saucam
Skaisti lācis dejo,
Bet lācis nezin
Brīvu dzīvi bez sāpēm.

Mēs priecīgi saucam
Uzvara karā.
Vai priecāties varam
Ja cilvēki mirst.

Pirms priecīgi saukt,
Padomā labi
Vai visiem ir labi,
Ja Tev ir labi.

Lai zvaigzne spīd,
Lai noķertais peld,
Lai lācis ir brīvs,
Lai cilvēki dzīvo.

Tad priecīgi sauksim
Mums visiem ir labi!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pasaule, kur eņģeļa nav neviena /4komentāri

Tūkstošiem lausku uz ceļa,
Pasaulē, kur eņģeļa vairs nav neviena.
Brūces un asaras ir tikai sīkums,
Ar nelabo tas kā simboliski parakstīts līgums.

Akli taustīdamās uz priekšu,
Šķiet, ka sāpēs es reiz kliegšu,
Vietā, kur dzimst katra cilvēka mokas,
Pēc manis tver lielāko baiļu rokas.

Sāpīgs klusums dur krūtīs,
Kad svešinieks spogulī mani atkal prom grūdīs.
Tas mans ķermenis tik svešs,
Bezdvēseliski lūkojas man pretī.

Kā nepamanīta, nozaudēta ēna
Es tiecos pēc tā, kas reiz ir bijis mans
Pēc goda un ķermeņa, ko saucu par savu
Un, ko nekad neuzskatīju par ieguvumu tavu.

Cauri kauna alejai traucos uz priekšu,
Atgūt to, kas reiz ir bijis mans.
Jūtos es salauzta, apsmieta un viena…
Pasaulē, kur eņģeļa vairs nav neviena.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Guli bērniņ... /1komentāri

Guli bērniņ...
Es nevaru, es to vienkārši nevaru,
Dzirdu balsis galvā tās skan:
Stress, sāpes, sāp,
Es nevaru!

Visi saka tas ir viegli...
Kapēc viegli nav man?
Kapēc?
Aizmigt nespēju...
Balsis skan:
Tu to vari!

Ļaunais uzvar labo,
Sirds sažņaudzas...
Nē, nē! Es to nevaru!
Mocos, mocos
Kamēr aizkrīt acis...

Modinātājs zvana,
Gulēts tik stundu
Mocības sākas no gala.
Spriedze. Stress. Sāpes.

Kamēr klejoju pa dzīvi bezmiegā,
Īpašais manī pazūd
Un es palieku tāda kā citi -
Ārēji lamīga,
Bet iekšēji sašķelta daudzos gabaliņos.

”Tev nav grūta dzīve,”
”Tev viss ir,”
”Ko ta tu vel varētu vēlēties,”
”Tev ir daudz naudas, tavi vecāki ir bagāti.”
-Visu kas ir tev:
Laimi. Ģimeni. Miegu.

”Guli bērniņ”
-Laikam tikai debesu mierā.
Asara nobirst un bērnības smaids pazūd uz mūžu...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Lietus /13komentāri

Melnā tēja, tumšās debesis,
Sirds siltums un skanīgās dziesmas..
Mīļie vārdi, ģimene..
Viss, ko var vēlēties.

Kaut vai negaiss pa āru ņemas,
Esi blakus saviem mīļajiem. Nekas cits kā lietus
Mūs satuvina mūsdienās. Aizdomājies, kas ir ģimene... 

Lietus, kas mūs saved pie savējiem.
Lietus, kas problēmas aizskalo.
Lietus... Rudens vēstnesis.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

1 2 3 4 5 6 7 8 9 »
Ieskaties arī
Pantiņi ikdienai
Horoskopi