dzejolis.lv > Dzejoļi par dzīvi

Dzejoļi par dzīvi

« 4 5 6 7 8 9 10 11 12 »

Draudzība (27)

Ikkatris to zin,
Ikkatris to reiz jutis,
Tāpat sāpināts, maldināts,
Jo draudzība.

Jo draudzība ir cieša,
Vēl stiprāka un koša top,
Tā nerimstas ne brīdi,
Līdz veldzēta kļūst.

Tai gards šķiet malks,
Kas rauts no atmiņām,
Vēl gardāks smaids,
Kas tavā sejā spīd.

Jo draudzība mīt manī,
Ko dodu knaši Tev,
Bet gaidu es mirkli,
Kas, jo ātrāks kļūst.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Runāt kļuvis moderni

Runāt kļuvis moderni,
vārds tapis par miesu.
Klusēt būtu ačgārni,
mazulim piens par liesu.

Runāt kļuvis moderni,
lai iztiesātu pēdējo tiesu.
Esam jau mutes pabērni,
izpirksim sevi ar miesu.

Runāt kļuvis moderni,
vārds tapis par tiesu.
Klusēt būtu vareni,
lai meli taptu par miesu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Me I sit? (5)

nuja nu
koncerts jau sācies
es taču teicu nebraucam pa tām
līkumotajām ielām


kaut kas iebiris kurpē
neērti knosīties taču
koncerts jau sācies

kas tad mums te ir

dažas vietas tālāk
sēž meitene
krokodilādas kleitā
un lēnām sūc alu

cik tumšs
jāsāk baiļoties
vai atcerēsimies
kur bija izeja

ja tā dāma
uz skatuves
sadomās dziedāt
ne

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Uzrādījumi

Tie ir lieli, slapji suņi,
Kuri izēd murgus
No tavas apziņas stūriem –
Viss lievenis tur nopēdots dubļains,
Bet toties tu guli mierīgi.

Tas ir stūra veikals,
Kurš agrāk sauca pie sevis tos,
Kuriem diena jau tās sākumā
Bija zudusi un nederīga.
Tagad te ir veca asfalta vižņi,
Kuri sadur kājas
Nomales ģimeņu bērniem.

Tas ir satiksmes depo,
Kurā pamostas strāva,
Un metāla gliemeži
Izlien ielās
Savus glābjamos meklēt.

Tās ir debesis, kuras tevi
Noliek uz kājām, neļaujot nokrist
Vai salīkt zem lietus,
Kuru pašas sūtījušas.

Tā ir tava māja,
Kuras priekšā tu stāvi un
Domā par durvju kodu,
Par rītdienas tikšanos,
Par saulaino rītu
Pirms piecpadsmit gadiem.

Stāvi un domā.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viņa arī raksta dzeju (1)

padzert ar dzejnieku šnabi, šķaidītu melnā tējā
kaut kur cīruļputeņu laikā
viņi visi pārāk aizņemti rakstot haikas reklāmām

nopērc lielveikalā to ķīmisko sulu
tas ir kā pirkt dzejoļu krājumiņus
pa mazam malciņam
tas ir kā dzert daugavas ūdeni
no vanšu tilta
ar salmiņu

tai čiepiņai ar brillītēm un svārkiem virs ceļa
ir sešpadsmit gadu un vasarā vairs nebūs
viņa arī raksta dzeju
dranķīgu, saprotams
cukurotu, neveiklu un nu vispār,
ko gan tāds skuķēns saprot no dzīves
(viņai vajadzētu nopirkt lēcas, uzkrāsot lūpas,bastot skolu,
klusēt, izlikties par mūzu un šad tad uzsmēķēt zāli)

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

« 4 5 6 7 8 9 10 11 12 »
Ieskaties arī
Pantiņi ikdienai
Horoskopi

Hostings - tosteris.com