Dzejoļi par dzīvi
Maz, bet paliek (2)
Un kad vakaru
aizskalo lietus,
tikai dažviet pamanāmi,
stari, no saules, kas riet...
Skatienam paliek
tik vien kā panorāma -
zilgansārtā tonī.
Skaisti - es pie sevis
nodomāju.
Un to visu rakstot
šobrīd -
Neizteiksi vārdos.
Jā,...
Nopūšos, ar labpatiku,
bet domīgs...
Par šo mirkli,
kas nebūs mūžīgs,...
bet patiess un dabīgs.
Cik, gan daudz no tā visa,
mums ir šodien?!
Maz.
Bet, mums vēl paliek -
rīti - rasā.
Dienas - staros,
bet vakaros -
vēji, un lietus,
kas visu aizskalos...
Maz, bet paliek.
Apstājies (1)
Uz brīdi apstājies!
Tu saki - valdies!
Ko skrien to dzīvi
Tik ātri baudīt?
Vēl jaunību sev laupīt
Uz brīdi apstājies
Un paskaties kur esi tu
Vai neesi tai bezdibeņa malā,
Vai neiekritīsi kā alā?
Nu apstājies uz brīdi
Kur skriesi?
vēl akmeņus skaldīt
Un dvēseles laupīt...
Vēl apstājies uz brīdi
Putnu balsis baudīt
Tik saulrietus raudzīt
Vēl piekusīsi
To dzīvi baudot
Busido*
Pēcpusdienā, stiprā lietū
Gars mans melnumus mazgā,
Tīras lai top sirds un acis
Baltu, tīru kreklu zīda,
Pār nosalušo miesu velku
Bet pēdas kailās, melnus dubļus mīda
Krīt lietus lāses kausā,
5 garšām ir sajaukusies dzira,
Tās alkst mana dvēsele sausā
Dzira apslapina mēli
Un kā upe palu laikā
Dvēseles augsni pārpludina cēli
Nāk 5 ziedu ražas bagātas,
Drīz ražas svētkus jāsvin:
Tukšai dvēselei ir atdots parāds
Mīla, čaklums un atbildība
Pirmās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – uzticība
Pacietība, drosme un izturība
Trešās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vīrišķība
Atklātība, gods un tiešums
Ceturtās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – taisnīgums
Kautrība, tīrība un mērenība
Peiktās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vienkāršība
Uzplaukušo ziedu smarža
Ap zīda kreklu bruņas stipras veido
Top salda man uz mēlēs dzīves garša
*Samuraju ētikas un morāles kodekss
* * *
mēs sēžam un pūtinām kājas vēl pat izstādi neredzējuši
pretī milzīga zemene kuru hipnotizējot apēst
cilvēki ir nedabīgi lieli un apaļi
gatavi skatīties un maksāt latu piecdesmit
es arī tāds esmu
tikai smagākiem zābakiem
Biļete
Mēs guļam svešās gultās. Dzeram rīta tēju no svešām brokastu krūzēm.
Mēs nevaram būt pirmcilvēki. Mēs vienmēr būsim second hand prece.
Un mēs visi un viņi visi svešās rīta čībās, svešās sienās,
līdz brīdim, kad tiek pārlīmētas tapetes un svešā adrese tiek rakstīta uz aploksnēm
kā sava.
Ieņemam viens otra vietas karuseļos. Tikai biļetes katrs pērkam citā pasaules pilsētā. Citā sekundes simtdaļā.
Katrs ar citu derīguma termiņu.
