Dzejoļi par mīlestību
Tu
Šodien pamodos pikta,
ar tādu seju it kā pie darba būtu likta.
Manā mazajā galvā domas
tik daudz kā aktieriem lomas.
Tās visas ir par Tevi,
tik reālas un dziļas, ka
pat sajūtu Tevi ar sevi.
Tik nelietīgi ielavījies galvā,
tā, it kā būtu dabūjis mani balvā.
Tu sajauc domas vietām
maini nozīmi lietām.
Tev patīk rotaļāties ar maniem tauriņiem galvā,
tu dzen tos pa ķermeni manu,
ka skolā vairs nedzirdu zvanu.
Es pikta ne jau par visu šo,
un nedomā, ka arī par šo un to.
Visu nakti ar mani sarunas viji,
Bet pamodos un jau pazudis biji...
Mīlestība (2)
Mīlestība – kas tas ir?
Īstenība vai sapnis?
Laime vai bēdas?
Elle vai debesis?
Saprast to ir ļoti grūti,
Teikt šos vārdus – es mīlu Tevi –
Īsti nespēšu nekad, jo...
Baidos es no jūtām pret Tevi.
Atzīstos – nevaru vairs tā dzīvot!
Mīlestība – vai tāda tā ir?
Īstenība, bet tomēr sapnis,
Laime, bet ne bez bēdām,
Elle, bet augstu debesīs...
Saprotu, bet ir tik grūti.
Tikai Tevi mīlu es,
Īsti un patiesi, bet...
Baidos tomēr teikt to skaļi,
Atzīties, ka gribu dzīvot!
Nesavienojamas lietas
Nesavienojamas lietas
Esam mēs ar Tevi.
Sirds mīl karsti, taču
Attopos, ka man nav ļauts.
Visur redzu tikai Tevi –
Ielās, sapņos, mākoņos...
Nesavienojami esam mēs.
Otram blakus neiesim,
Jo katram sava taka.
Apstājos un tur atkal Tu.
Man sirds kliedz: ”Ej!”
Izvēle ir rūgta, bet nogriežos,
Ejams Tev citāds ceļš.
* * *
asaras
tās atspulgojas rasā
asaras
tās rasā pārvērtās
rasa
tās ir zemes asaras
asaras
tās noskūpstīja
nakts...
* * *
Es gribētu par ēnu kļūt
Un rasai tuvāk būt,
Es gribētu par tauriņu būt
Un dzīvē jaunas krāsas kļūtu.
Es gribētu par lietu kļūt
Un putekļus aizslaucītu prom,
Būt kopā, kad sajūti lietus pieskārienus.
Mana asara tur guļ -
Tā smaržo pēc mums -
Pēc pļavām, pēc saldiem skūpstiem
Un tajā pašā laikā tā sāļa kā jūra.
Tā smaržo pēc mums -
Pēc tā, ko piedzīvojuši esam...
Sargā asaru, jo no tās dzīvība rodas.
Sargā to...
