Dzejoļi par mīlestību
Pasaule (5)
Es gribētu, lai kaut uz brīdi
Pasaule kļūtu maza, maziņa,
Lai starp Tevi un mani
Būtu divi soļi. Pussolis.
Man ir vajadzīga tikai minūte,
Tikai neilgs brīdis, lai saprastu,
Ko es jūtu un vai tas ir pareizi.
Man nevajag daudz.
Tikai ieskatīties Tavās acīs
Un saprast vai es mīlu Tevi.
Tavu patieso, grēcīgo būtību.
Tavu miesu un svešās asinis.
Tikai vienu minūti, lai saprastu -
Visa pasaule mums ir par mazu!
* * * (22)
Tu esi mans spēks,
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums
Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast
Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina
Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus
Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!
Mūsu deja (13)
Aizver acis,
Kad esmu Tev tuvu klāt.
Aizver klusumā tās.
Apliec rokas man apkārt,
Lai varam mūsu deju sākt.
Tad piekļauj mani sev ciešāk
Un nelaid mani prom,
Lai jūtu Tavus sirdspukstus
Un dzirdu Tavu elpu.
Kad dziesmas pēdējās taktis skanēs
Sniedz man mūsu dejas atvadu skūpstu...
Nevaru aiziet (12)
Nevaru aiziet
No Tevis
Neatvadoties.
Nepasakot to.
To, ka es ilgošos
Pēc Tevis.
Par Tevi
Domāšu
Katru mīļu brīdi,
Katru stundu,
Katru minūti,
Pat katru sekundi.
Tu būsi manās domās,
Jo aizmirst Tevi
Es nevaru.
Un nevarēšu
Tikmēr, kamēr vien eksistēšu,
Jo vairāk es nedzīvoju.
Es tikai
Eksistēju.
Bez Tevis
Tikai eksistēju.
Klusie pantiņi (2)
Pie laimes ir jāpierod
tādā kārtā, ka
jānovērtē tie eņģeļi gaišie,
kuri tev blakus elpu rod...
Es skatīties cenšos uz tiem
ar skatienu vienkāršu un tīru,
jo īstenā gaismā, bez
uzsārņojumiem liekiem,
ir patiesa apkārtējā dzīve
.....................
Es reizēm naktīs ceru,
ka aizmigsi tu ātrāk par mani,
Lai būtu tā:
ka kopā ar sapņu eņģeļiem es veru
vaļā durvis uz sirdspukstiem
taviem..., nakts klusumā,
kuri tad blakus man
savu elpu rod.
