Dzejoļi par dzīvi
Pieradinātāja /5
es strādāju par pieradinātāju.
es pieradinu gultas pie palagiem
tik miltainiem čaganiem
kā vārītas cūku pupas.
es pieradinu dilles pie zupas
šķūni pie smaržīga siena
un pirtsslotiņas pie dibeniem.
es mēģinu pieradināt
stārķus pie rudens
apšubekas pie groza
un krāsni pie sīpolu virtenēm.
līdz beidzot tā diena nāk
braša un koša
kad dzīve grib mani pieradināt.
drošāk
nāc drošāk
Tev izkrīt no rokām pudele /2
Tava meita no lauskām būvē sev pili.
Drēbes piesūcas vīna un viņa visu mūžu tā smaržos –
Pēc kņadas, asinīm un rūgtuma.
Neviens tavu princesi neredzēs,
Izelpa glāstīs šo namu.
Ikviens viņas kliedziens vai lūgums –
Ar pirkstiem uzrakstīts uz pils sienām –
Tūlīt aizrasos.
Vien pēc tam,
Kad būsi drošs –
Viņas balss un augums ir sadrupuši –
Tu savāksi lauskas no zemes un norīsi tās –
Savas meitas vienīgo patvērumu.
Kartogrāfs /1
viņš iezīmēja papīrā ielu
rūpīgi ieskicēja trīs- un četrstāvu namus
dažus tikko salapojušus kokus
uzšņāpa
stabus ar satiksmes ugunīm
un nedauz graciozākus ielas spuldzēm
vēl piešķieba galvu pārskatīdams
vai viss tieši tā kā jābūt
tad – neticami lielai laimei
vai nelaimei pretim –
pats aizstaigāja pa šo ielu
Dzīvot ugunī
vasaras piegarša visā.
telefonklausulē, kas apēsta vakar.
stikla glāzē, kas atstaro ūdeni.
pienenēs, kas iekrīt,
un kļūst vēl nekad nebijušas.
izspiestā smaidā, kas brīdina neuzķerties.
dzīvot ugunī
dzīvot ugunī.
bez spriedelējumiem.
un citiem veiksmīgi ievazātiem trikiem.
izvirzīt sirdi ārpus ķermeņa gabarītiem.
jau vēls.
(pliki paliksim un tālāk netiksim.)
Sapnī nevar redzēt krāsas /2
sapnī nevar redzēt krāsas -
papīrs sprakšķ zem zīmuļgala
sadzirdama balss kas tuvojas
ar lielu un tumšu vidu
un pūkotām maliņām
tad topu es noplēsts
iemīņāts darba dunā
skrienu pa koridoriem
man tuvojas mehānismi
ar eļļainām dzensiksnām
āķiem un aplupušām
zaļas eļļas virsmām…
tā bija pirmā krāsa
RSS |
Kontakti |
Lapas karte
