Dzejoļi par dzīvi
Pēdējā liecība /1
Skrienu pa bruģi slidenu uz ostu,
Ātrumā gājējus grūstu... bet,
Mans kuģis aties bez manis
Uz kuģa klāja aug palmas slaidas,
Pie tām šūpuļtīkls piesiets,
Tas paliks vientuļš, bez smaguma mana
Paskrienu garām vasarai siltai,
Bet aiz ziemā nolikta akmeņa,
Aizķeros un Dvēsele aizlido no manis
Tā izplūst, sniegapārslām kūstot,
Viņas virzieni tāli un noslēpumā tīti:
Tos neatklāt nevienam bez manis…
Par pavasari pārtapusi ir viņa:
Dvēsele mana, bet tūlīt jau tai virsū uzkrīt
Rudens krāšņā sega – tie nogalē pēdējo no manis
Nav Nekā no manis vairs,
Vienīgi dzejolis šis mistiskais:
Pēdējais manas Dvēseles atoms
Tā es klīdu
Šovasar pārdevu zemi
Un nopirku sešas debesis –
Visas, izrādījās svešas.
Septītās man vasara palika parādā.
Un tā es klīdu
Kā upē samestās monētas ”uz laimi” klīst,
Kā jautājuma zīmes no debesīm līst,
Kā papīra laiva pamesta slīkst,
Kā marmora krūšutēls Doma antikvariātā tūkstoš lauskās plīst
Tā es klīdu.
Politika
Šodien uz rokām par daudz izspiedu roku krēma.
Tas nekas, kam negadās, bet...
Tas atpakaļ līst atteicās.
Parāvos dedzīgās dusmās
Lielās domu plūsmās.
Un atbrīvojos no tā-
It kā jau nekā.
Matērija.
Tā mēs atbrīvojamies no visa, kas atpakaļ līst atsakās.
No tā , kas godīgs grib būt un nemelot.
Aizrāvos atkal dedzīgā karā...
Manā, manā, MANĀ varā!
Es teicu MANĀ!!!!
Un atbrīvojos no tā-
It kā jau nekā.
Mistērija.
Sociālais taisnīgums /1
Kas ir tas labais tiesnesis,
Kurš godīgumu ienesīs,
Atņemot kaut ko no Tiem,
Kam vairāk ir par pārējiem?
Kas vienam godīgs, taisnīgs šķiet,
Tāds nebūs tam, kam nepietiek.
Vai labs ir tas, kas atņemt prot
No tā, kam daudz, un citam dod?
Vai taisnīgi ir atņemt kādam,
Kam prāts un spējas tādam darbam,
Ar kuru ievākt vairāk augļu,
Lai dotu tam, kam maza alga?
Nabags vienmēr lamās bagāto
Un vēlēsies pie tiesas saukt to.
Bet neesi skaudīgs, pelni pats!
Lai fokusā ir tavs, nevis cita maks!
Kas ir tas ļaunais tiesnesis,
Kurš netaisnību ienesis,
Atņemot kaut ko no tiem,
Kam vairāk bij’ par pārējiem?
Lai smeltu
... Smeļu okeānu
pa glāzei ik dienu -
dažkārt vairāk par vienu,
bet šodien ar pusi ir jāiztiek.
Debesis līdz zemei klanīties liek.
Pretrunu krustpunkts.
... Smeļu okeānu ik nakti,
lai jaunā rītā veldzētos,
lai okeānu smeltu...