Dzejoļi par dzīvi

Uz debess fona /2komentāri

Uz debess fona violetā naktī,
Kur melni stobri draudot gaisā stīdz
Un uguns liesmas izspļaudami taktī
Kā tumšās sāpēs vējiem dvašo Iīdz,

No karstām telpām iznācis es skatos
Un redzu atkal debess dziļumā -
Pa Piena Ceļu aizbrauc zvaigžņu ratos
Mans sapņu valdnieks zilā mūžībā.

Tā aizies viss, kas dzīvē mūžīgs šķietas,
Spēks, griba, darbs, bez gara nav nekas,
Jo debess dailei nav virs zemes vietas,
Cik sapnis liels tik cilvēks - sīks un mazs.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pēdējā liecība /1komentāri

Skrienu pa bruģi slidenu uz ostu,
Ātrumā gājējus grūstu... bet,
Mans kuģis aties bez manis

Uz kuģa klāja aug palmas slaidas,
Pie tām šūpuļtīkls piesiets,
Tas paliks vientuļš, bez smaguma mana

Paskrienu garām vasarai siltai,
Bet aiz ziemā nolikta akmeņa,
Aizķeros un Dvēsele aizlido no manis

Tā izplūst, sniegapārslām kūstot,
Viņas virzieni tāli un noslēpumā tīti:
Tos neatklāt nevienam bez manis…

Par pavasari pārtapusi ir viņa:
Dvēsele mana, bet tūlīt jau tai virsū uzkrīt
Rudens krāšņā sega – tie nogalē pēdējo no manis

Nav Nekā no manis vairs,
Vienīgi dzejolis šis mistiskais:
Pēdējais manas Dvēseles atoms

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Tā es klīdu

Šovasar pārdevu zemi
Un nopirku sešas debesis –
Visas, izrādījās svešas.
Septītās man vasara palika parādā.

Un tā es klīdu

Kā upē samestās monētas ”uz laimi” klīst,
Kā jautājuma zīmes no debesīm līst,
Kā papīra laiva pamesta slīkst,
Kā marmora krūšutēls Doma antikvariātā tūkstoš lauskās plīst

Tā es klīdu.
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Politika

Šodien uz rokām par daudz izspiedu roku krēma.
Tas nekas, kam negadās, bet...
Tas atpakaļ līst atteicās.
Parāvos dedzīgās dusmās
Lielās domu plūsmās.

Un atbrīvojos no tā-
It kā jau nekā.
Matērija.

Tā mēs atbrīvojamies no visa, kas atpakaļ līst atsakās.
No tā , kas godīgs grib būt un nemelot.
Aizrāvos atkal dedzīgā karā...
Manā, manā, MANĀ varā!
Es teicu MANĀ!!!!

Un atbrīvojos no tā-
It kā jau nekā.
Mistērija.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Sociālais taisnīgums /1komentāri

Kas ir tas labais tiesnesis,
Kurš godīgumu ienesīs,
Atņemot kaut ko no Tiem,
Kam vairāk ir par pārējiem?

Kas vienam godīgs, taisnīgs šķiet,
Tāds nebūs tam, kam nepietiek.
Vai labs ir tas, kas atņemt prot
No tā, kam daudz, un citam dod?

Vai taisnīgi ir atņemt kādam,
Kam prāts un spējas tādam darbam,
Ar kuru ievākt vairāk augļu,
Lai dotu tam, kam maza alga?

Nabags vienmēr lamās bagāto
Un vēlēsies pie tiesas saukt to.
Bet neesi skaudīgs, pelni pats!
Lai fokusā ir tavs, nevis cita maks!

Kas ir tas ļaunais tiesnesis,
Kurš netaisnību ienesis,
Atņemot kaut ko no tiem,
Kam vairāk bij’ par pārējiem?

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Ieskaties arī
Pantiņi ikdienai
Horoskopi