Dzejoļi par mīlestību
Ne /1
3 stāvus augstāk
par zemapziņu,
un tik pat zemāk par apziņu
Viena rokasspiediena attālumā no miera
mēs tā arī
nesatiekamies
Par 3 sirdspukstiem tuvāk
dzīvībai
un par tik pat tālāk no nāves,
Meklējot sevi starp zemēm un debesīm,
mēs tā arī
nepiedzimstam
Nevar tā /2
Nevar tā.
Aiziet klusējot.
Tikai paspiežot roku –
Mani mulsinot.
Debesīs gaist
Kaut kas no šodienas
Sajūsmas.
To lielie mākoņi
Apsedz maliņu
Smaidošās burvības.
Nevar tā,
Pavisam bez vārdiem
Rokas pie lūpām man likt
Un klusēt.
To nevarēs atkārtot.
Tūlīt tas garām ies.
Mirklis, ko gribās aizturēt,
Lai paspēt
Vēl pateikties...
Mīlestība
Vai mīlestību sauc to stipro spēku,
kas pasaulei kā mūžīgs pamats likts,
kam sveša morāle, kas izsmej grēku
un bieži banāls top, kā romāns slikts?
Es viņu pazinu, pirms baltie sapņi ira.
Tā vēsās domas karstām rokām skauj,
un kas reiz apreibis no viņas burvju dziras,
tas vairāk mīlēs vēl, kā dzīve ļauj.
Tā mani skūpstīja, kad domas galvā gura,
un acis zemes gaismai vērās ciet,
tā sirdi klejot sauc, kā jūŗa baltu buru
un cīņā liek pret asiem vējiem iet.
Tad mīlestību sauc to ļauno spēku,
kas visai pasaulei kā pamats likts,
kas tikumā visaugstākā vērš grēku
un bieži banāls top, kā romāns slikts.
Brīnuma lāsts /4
Visi viņu jūt:
Mīlestību, -
Kā sāpes, kā laime
Tver viņa mūs.
Aiziet viņa -
Viss paliek tukšs.
Tik krūtis elsā
Kā neprātā,
Un naktīs paliek
Gars nomodā.
Sirds nīkst un mirst
Tev neziņā,
Un apkārt viss
Grimst tumsībā.
Un, kad atgriežas
Mīlestība, -
Viss līksmojas
Tev dvēselē.
Kas esi tu -
Mīlestība? -
Salds brīnuma lāsts -
Un nāves un dzīvības stāsts.
Debess /10
Cik dziļa tu, debess;
cik dziļš tevi prieks!
Visdziļākā jūra
pret tevi — tik nieks!
Cik tuvu tu, debess,
brīžiem man nāc!
Man apreibst galva, man samulst prāts.
Tad jūtu, ka zemes
saites sāk rist:
tavā dzidrajā atvarā
gribas man krist.
Un nogrimt.Un izzust — lai nav vairs nekā!
Tik zvaigznes — kā lilijas
ezerā...