Atļauj būt vājai

Nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
Tik atļauj būt vājai,
Atļauj kaut vienreiz pateikt: - Es nevaru,
Man vairs neklausa kājas... -

Atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
Tavās rokās tad lieku,
Uz saviem platajiem pleciem
Atnes man mierīgu miegu!

Lai man atkal sapņos nerādās
Gara un lietaina diena,
Kad es, dubļu šļakatām apšļākta,
Brienu pa ceļu viena...

/dzejoļa autors Ārija Elksne/

3 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

ivita (puzanova4inbox.lv), 24.01.2009. 14:23:52 (ip:78.84.27.187)

Aizkustinoa dzeja!

skaidra (skaidra85inbox.lv), 25.01.2009. 02:26:09 (ip:91.190.46.197)

forss dzejolitis bet skumjs!

Anda (Anda.Dreizasveiks.lv), 27.01.2009. 16:13:36 (ip:81.198.190.3)

Skaists dzejolis.` :)

uz ziņu sarakstu